|
JurisK dienasgrāmata
Jaa, taads nu laikam esmu! Kaut kaa jau no agras jauniibas esmu vazaajies pa Ziemeljmeitu zemeem, sidrabu raushot. Atkal te pat, kur pirms 40 gadiem augstaakaa kalna virsotnee ar izturiigu kraasu uzkraasoju dailjaas un nepastaaviigaas kaa riita ... lasīt tālāk |
Runa, protams, par stringiem, XXL. Vienmeer esmu apbriinojis tos, kas finansee anglju zinaatnieku daudzpusiigos un aarkaartiigi nepiecieshamos visai progresiivajai cilveecei peetiijumus. Bet sheit nu saskatu, kas buutu ar mieru maksaat - no ... lasīt tālāk |
|
Kaut kur jau te laikam agraak piemineeju pirms gadiem padsmit par ekskluziivu atziito prastaako itaalju sarkanviinu Primitivo. Primitiivisms - pie taa nu esmu nonaacis! Eedu, gulju, straadaaju un atkal pa rinjkji. Taada ir dabiigaa lietu kaartiiba - ... lasīt tālāk |
Nu jau gads, kā esmu pilnīgi oficiāls un likumīgs pensionārs - tā teikt, laimīgas vecumdienas pilnā valsts apgādībā. Bet tā ij nevaru saprats - kā tie pensionāri velk savu dzīvi, īpaši šajā gadalaikā, ko viņi dara? Nu labi, man tas vēl nav īpaši ... lasīt tālāk |
Vispaar par to lietu jau viss ir skaidrs - miesiigaas vienmeer buus pirmaas - peec tam, kad paeedis un padzeeris, vareetu ij par atrazhoshanu padomaat. Nu un tad jau veelaak, ja veel nav miera, saakshu pieveersties gariigaam veertiibaam. Paeedis ... lasīt tālāk |
Reiz dziivoja kaija. Kopsh mazotnes vinja tika barota ar veemekljiem, vienaa jaukaa dienaa vecaaki savu beernu nogruuda no staavaas klints sienas, un kaija saaka savu dziivi. Paaris gadus ar vienaudzhiem vazaajaas pa visaam ... lasīt tālāk |
|