|
|
Esperannsa dienasgrāmata
|
Tad apstājas laiks,
Un tā bija mīlestība.
Jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas. Tad apstājas laiks,
Un tā bija mīlestība.
Jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas.
Un sekundes varēja grābt kā smiltis
Un sviest uz ... lasīt tālāk |
|
Ceļš pie tevis akmeņiem klāts Vai apstāties, vai tālāk iet? Vēl tik daudz ir neatklāts Bet saule jau aiz kalna riet Es esmu tikai rozes zieds Pie tavām kājām Vēl, vēl jau par vēlu nav Dievs ir ... lasīt tālāk |
|
Vislabāk smaržo rīts bez vēja Un glāsts, kas nav vēl pieskāries. Pār Tavu aizmigušo seju, Kas blakus manai modīsies.
Lai sajustu kā garšo lūpas, Kas pretī manām pastiepsies, Zem ābeles vai saldās ... lasīt tālāk |
|
Uz jūru straume laivu nes,
Uz dienvidiem ved putnu ceļš.
Kurp aizpeld cerības?
Laika jautājums. Ko svešām acīm aizmālēs,
No sirdsapziņas nenoslēps.
Vai var vēl nobremzēt?
Laika jautājums. Ieskaties, jau ... lasīt tālāk |
|
Magone, valšķīgā puķe pilnmeness naktīs neskatās atpakaļ. Aiz viņas paliek apmierināti rudzi un raudošas rudzupuķes (Imants Ziedonis) |
Ar naktstauriņiem ieskrien mīlestība logā.
(Nodzēs uguni, citādi nebūs miera!) Ar naktstauriņiem ieskrien...
Tā ir vēl tikai nojausma, pati mīlestība ir neaizsniedzama. Tālu Lielupes dzelmē šonakt guļ zivis.
Otrā krastā viļņi skrien uz otru ... lasīt tālāk |
|
|
Kad pamodos bij tuksnesīga nakts. Ne zvaigžņu debesīs, ne puķu, Vien es, un Tavas elpas atspīdums, Kas aiznes atmiņas par mums.
Un viss kas pieder man Ir Tava smarža rītos, Maigs acu pieskāriens, Un ... lasīt tālāk |
|
Ar viena cilvēka atkarību no otra ir tāpat, kā ar alkoholismu, izārstēt var tikai nelietojot vispār. /M.Freimanis/ |
|
Neviens man neticēs Un varbūt arī tu Tas bija sapnis Kurā tevi sastapu Un vienmēr aizmiegot Es droši zināju Ar mani kopā Arī šonakt būsi tu. Bet tad tas notika Viss bija mainījies Un ... lasīt tālāk |
|
Es domāju, ka tev ir auksti un tevi sasildīju. Es domāju, ka tev ir skumji un tev uzsmaidīju. Es domāju, ka esi viens un tevi sagaidīju. Man šķita, ka tu glāstu vēlies - es tevi ... lasīt tālāk |
|
Un tad ienāci tu
Līganā gaitā kā staigule,
Kuras klēpī var iegrimt kā nāvē.
Ienāci tu.
Uz liepu lapām spīdēja uzpūsta pasaules elpa.
Kaut kur zem zemes,
Pagrabos,
Pīkstot svaidījās peles,
Un viņu ... lasīt tālāk |
Iznes mani caur mužiem,Lai vējš mani nenopūš.
Stipras kā tavas rokas,Lai ir mans mūžs.
Pasargi mani no vēja,Vējam viss ir ļauts.
Viņš jau ir izdzēsis smejot, Sveču tik daudz.
Tikai pie tavām kājām, Liesma izdegot plaks.
Pasargi mani ... lasīt tālāk |
|
Lai paliek tā, ka no nekā, Deg vētras tavā istabā. Lai notiek tā, ka vakarā, Es dzimstu tavā pasakā.
Iet gulēt zvērs, kad sniegi snieg. Iet četras puses vējus siet, Bet kā nekā, no tevis es, Kā ... lasīt tālāk |
|
... Mīlestība? Tā ir kāršu spēle. Uzvar tas, kurš visu bankā liek. Ja nu zaudē? Reizēm arī zaudē. Dvēselei pat bikses nepaliek. Zaudē? Dvēsele bez kauna kaila Sevi jaunai kāršu spēlei krāj, Atkal iet ... lasīt tālāk |
|
Ap lāsteku laiku es saucu Tevi Un gaidīju lāsteku vietā.
Lāstekas plīsa uz laimi.
Ap vizbuļu laiku es saucu Tevi Un gaidīju vizbuļu vietā.
Vizbuļi taisīja zemi par ... lasīt tālāk |
|
Es laikam tomēr nespēju Sevi pasargāt no spējas mīlēt. Es iegrūžu kājas sniegā, Cerot, ka aukstums pa vēnām Tā prātīgi un lēnām Aizlīdīs līdz acīm Un ar leduspuķes ādām Aizsaldēs man ... lasīt tālāk |
|
Vīrietim noticēt tikai sieviete var. Kā olis tic strauta čukstiem, Ka nedaudz straume to skars, Neapraks dūkstī.
Kā liepa tic, kad vējš lapotni skauj,
Ka tā glāsti nenolauzīs, Uzplauks un izziedēs ... lasīt tālāk |
Kas biji tu, kad nebija manis?
- Viens spurains un izspūris dadzis.
Kas biju es, kad nebija tevis?
- Rožu krūms savvaļā audzis.
Kas bijām viens otram,
Kad nebijām, kas mēs bijām?
- Skaisti vārdi, ko dzejnieks
Rakstīja ... lasīt tālāk |
|
Neko jau cilvēks nespēj gūt ar varu, Bet vēsums Tavs man` tomēr dziļi skar. Es Tevi mīlēju tā kā vien mīlēt var Un devu visu, ko vien sniegt es varu.
Tu visu paņēmi ar vieglu, jautru roku Un aizgāji ... lasīt tālāk |
|
Es mīlu pelēko krāsu Jo Tavas acis ir tādas It kā caur zvaigžņu pelniem Svecītes sadedzinātas.
Es mīlu dienvidu vēju Jo Tavas rokas ir tādas It kā oglītes kvēlas Pirkstgalos ... lasīt tālāk |
|
