Meditēšana pēc pirts.

Izstàstīšu reàlu gadījumu no sestdienas.Nolēmu būt super moderna.Izsēdējos pirtī uz làvas, nopēros, bija ļoti....karsti un laikam tàpēc radás šī nerátnà doma.

Pirtiņa atrodas pie meža, reti kàds pie mums ierodas pa meža aizaugušo taku, vēl jo vairàk pievakarē, vienīgi káds alnis var papriecàties par manu plikumu!

Manas naivás domas!

Izskrēju no pirts un hops ielecu pļaviņà, iekàrtojos ērti.....nu tik svētlaimē meditēšu....

Jūtu kaut kas pamatīgi duras dibená, klusībà nolamājos, ka ravējot sametusi akmeņus, sameklèju un aizmetu.

Izstiepu rokas uz augšu, aizvēru acis....nu tik klausīšos meža dziesmu, bet.....tà klusà šņàkoņa diez ko neliecinája par burvīgo putnu dziesmu.

Atvēru acis un šausmás nodrebèju:garám paràpoja káda pagara virve.

Gribèjás raudàt un smieties reizē, bet man tas neizdevás, jo divi diezgan netīri četrkájaini radījumi uzleca uz manis , un es iegázos zálè.

Màsa náca uz pirti un, ieraugot mani guļam zàlè, nodomája, ka man slikti ar sirdi ....un metás mani celt.

-Beidz, es tak meditēju!

-Meditē no rīta, rasotâ pļavà, kad saule lec!

-Tev ar galviņu nav kàrtībá, tà mani nobiedē!

.....dabūju otreiz mazgàties!