Iecienītie rolmopši :)Pārdomas par tā saucamo partnera fizisko krāpšanu. Mans un tikai mans subjektīvais viedoklis, Tu drīksti/vari/gribi domāt/just citādi :) Kas ir krāpšana, vai tāda pastāv. Un ko Tu tajā brīdī/situācijā krāp? Ja manī mīt liela zinātkāre/seksuālā vilkme pret kādu subjektu/cilvēku, vai man būtu sev jāliedz šo vēlmi apmierināt? Bet es gribu! Ja es sev šo liegšu, vai tā nebūs krāpšana pašai pret sevi. Vai man sevi ir jāiegrožo tikai tāpēc, ka mūsdienu sabiedrība šo uzskata par sliktu rīcību. Kāpēc? Kāpēc sevi un savas vēlmes iegrožot? Ja es gūstu sev vēlamo, esmu murrājoša kaķene, kura ir apmierināta pa dzīvi. Un jā, man patīk būt apmierinātai :) Bet tas protams viss iet roku rokā ar veiksmīgu laika un loģistikas menedžmentu :) |