Vai tiešām savā naivumā

Viņš cer,

Kad lapām skaistām

Cenšas Tevi izdaiļot,

Tās matos Tavos iepinot,

Ka spēs viņš Tevi

Apturēt.

Vai viņš maz zin,

Ka esi tā,

Kas manā sirdī vienīgā,

Kad zeme saules dusmas

Skaistumā vērš,

Veidojot blāzmas ziemeļu

Pusē,

Vēji tad klusē,

Netraucē klausīt,

Kā skaistums tas debesīs

Pulsē.

Šķiet varētu mūžīgi

Burvībā tajā vērties,

Kad diena līdz ar sauli

Rimst,

Sev līdzi nolietotās ēnas

Paņemot,

Es gaidu nakti atnākot,

Kad varēšu es savas slāpes

Nē, ne jau vīnā,

Bet Tevī remdēt,

Tavus skūpstus,

Bez liekām ... lasīt vairāk