Smīklu osorys

1. Daļa

Latgalīša svātumi

1

Kas šudiņ latgalīšam ... lasīt vairāk

Dzied`, māsiņa, pavilkdama,
Dzied` atkal locidama:
Brīžam taisna mūža teka,
Brīžam gāja līkumâ.

/Latviešu t.dz./

Nesanāk pa dzīvi kā pa taisnu šoseju rullēt, jāpieņem, ka ir gan grambas, gan ... lasīt vairāk

Ko runājat par mīlestību,
Ja tāda vārda vairs jau nav.
Ir vienkāršāk: ``Es viņu gribu.``
Nav jārunā par mīlestību.
Kad Dievs no Ādama ņem ribu,
Tas akts ir mehanizēts jau.
Ko runāt vēl par mīlestību -
lasīt vairāk

....

Nevēlos pamosties, garām slīd sapnis,

Sniegpārslām līdzi baltajā sniegā.
Sapnis par tevi, kopā ar tevi,
Pēc kuras sirds mana ilgojas,

Nevēlos pamosties, pazaudēt sapni,
Sniegpārslām līdzi uz ... lasīt vairāk

Sniegpārsla krita, izkusa, kusa,
Kā skūpsts, kā rasas lāse uz lūpām.
Kā asara dzidra, kā netverams sapnis,
Kuru es mīlot sūtīju tev.

Sniegpārsla krita, iekrita matos,
Kā dimants, kā slīpēta briljanta dzirksts,
lasīt vairāk

Aizķepēja, aizķitēja

Logu, jumtu spraugas,

Izmīcīja kupenas,

Iemaisīja raugu.

Piegaudoja, pieauroja

Ceļā visas akas,

Atlocīja aizlocīja

Meža taku takas.

Sabradāja, ... lasīt vairāk

Kā izdegušas sveces smarža gaisā

šķiet virmo kas no Manis pāri palicis.

Nāk rīts, no dienas vairs nav jābaidās

un beigsies viss, kas bijis un kas nebijis.

Ir vārdi pateikti un dziesmas ... lasīt vairāk

Kādēļ gan eju pa Tavām pēdām

ar savu smago nastu un bēdām?

Varbūt dāvināt savu nastu es vēlos

Tev kā kaut ko skaistu un neparastu...

Labāk jau paliec brīvs un neiepazīts.

Man jādodas turp kur aiznesīs rīts

Viņš asarām jau neticēja

Un meitenīti aizmirst spēja,

Bet atgriezās tās tuvumā

Kā vilnis vilni dzen.

Bet vai no tā tai labāk bija,

Ka vilnis vilni noglāstīja,

Vējš stāstīja par ... lasīt vairāk