Dienasgrāmatas (blogi)

laura_aura, 14-03-2017 00:33

12 48

Bez nosaukuma

Ar nokārtām galvām
Mani tautieši klejo.
Ar naidpilnu skatienu
Tie nolaiž savas rokas.
Bez tēva, bez mātes,
Bez zemes zem kājām.
Ar mokošām sāpēm
Sirds raujas tiem pušu!
Ar nokārām galvām
Un skumjpilnām acīm -
Mani tautieši klejo,
Jo dvēseli plēš!
Vējš klejo pa ielām
Un asaras kliedē,
Sirds raujas tiem pušu,
Jo zaudē tie mājas.
Ar asarām acīs
Un smaidu uz lūpām...
Mani tautieši klejo
Bez tēva, bez mātes...
Tie ver savas plaukstas
Un lūdzās tie Dieviem,
Savas lūpas ver vaļā,
Laiž klusumu laukā!
Bez tēva, bez mātes
Mani tautieši klejo.
Viņi cerībai tic -
Reiz lemts būt tiem mājās.

Bez nosaukuma 2

citi ieraksti laura_aura d-grāmatā

Komentāri

JurisK: Ljoti druumi! Brauc maajaas!

2017-03-14 04:10

laura_aura: Drūma situācija, drūma dzeja.

2017-03-14 11:41

slieksnis: paldies, lasīdams vēlreiz savu dzīvi nodzīvoju! :)

2017-03-14 07:41

laura_aura: Prieks, ka patika. Paldies :)

2017-03-14 11:42

BIRNBAMS: Lieliska dzeja! Vels ar Tevi iepaziities! Tik dzila patiesiiba Tavos VARDOS!
Paldies!

2017-03-14 10:36

laura_aura: Paldies :)

2017-03-14 11:43

jurks: Aktuāla tēma! Bet to varētu attiecināt vairāk uz dvēselisko un garīgo stāvokli, kad cilvēks klīst, bez Dieva, un no tā ir izrietoši arī visi Tevis aprakstītie veidi! Lai kur cilvēks atrastos ģeogrāfiski, ja viņa dvēsele un gars ir saistīts ar Radītāju, tad viņš būs mājās! Svētīgu Tev katru mirkli!!!

2017-03-14 11:09

Pārējos 5 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Reģistrējies šeit!

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.