kas ir tas kas padara dvēseli tukšu

kas ir tas kas atņem tai spārnus un balsi?

kur ir brīdis, kad atdurties klusi

bez elpas, bez krāsas un nemanot kalst?

dzīvot tik droši, ka nemanīt slieksni

nevajag ziemu, lai saltu

nevajag vasaru, lai siltu

sirdij savi

termodinamikas likumi

tā lido piekrauta akmeņiem

skumji klibo, kad brīva

tā uzplaukst tumšos vakaros

nav saprotama, ... lasīt vairāk

Vakarā sāp kāja-

Gulēt jāiet!

Agra rīta stundā mostos,

Kāja sāp.

Ceļos,

Pāri gultas malai cēli ceļu kāju-

Ir jāiet čurāt!

Sāp ... lasīt vairāk

Mums katram dzīvē sava sāpe,

Un jāprot pārdzīvot ir tā.

Kur vienam vajag drauga plecu-

Tur otram pāriet no nekā !

Kā gribas iemīlēties, mīlēt, just,

Kā gribas aizmirst sāpēs , ļaut tām zust.

Kā gribas samīļot un atkal skaut,

Tik jājautā vai Rudens ļaus !

Sasildi mani
ar domām, ar smaidu –
Tu taču zini, cik ļoti to gaidu!

Sasildi mani
ar saulainu rītu –
lai atkal pie kājām Tavām es krītu!

Sasildi mani
ar ziedoni acīs –
... lasīt vairāk

Ārā šobrīd tāds pasakains mēness. Pasakains tāpēc, ka izskatās kā izkāpis no pasaku grāmatas. Tur ir viens tāds soliņš, uz kura sēžot nav grūti sajusties kā pasaku grāmatas ilustrācijā.

Kreisā pusē acs skatiens tver jahtas, ... lasīt vairāk