Vakara miers

Ārā šobrīd tāds pasakains mēness. Pasakains tāpēc, ka izskatās kā izkāpis no pasaku grāmatas. Tur ir viens tāds soliņš, uz kura sēžot nav grūti sajusties kā pasaku grāmatas ilustrācijā.

Kreisā pusē acs skatiens tver jahtas, tā pavisam tuvu, piecas rindā, par ko liecina masti, jo laivas ir viena aiz otras un nav atsevišķi saskatāmas, aiz tām, kas izskatās kā virs tām, ir neliels sauszemes radziņš, kas ir kā ieejas vārti nelielajā ostā. Kā aizsegs, kā nosacīti ostas vārti. Kad vakar vakarā nācām šurp, tas mums tik ilgi slēpa ostu, ka jau bažījāmies vai maz te vispār tāda ir.

Skatienam slīdot tālāk, glīti nodalās mežiem klātie pakalni, kas ir kā "aiz deviņiem kalniem un deviņām lejām" - kalnu ilustrācijas sākums. Aiz tā ostas vārtu zemes raga slēpjas viena kalna pusīte, tālāk viens aiz otra ir rindā izvietojušies pārējie. Visus deviņus gan te nevar redzēt, apvārsnis par mazu.

Mēness sirpis ir izvietojies starp pirmajām divām pilnīgi redzamajām, egļu mežiem klātajām kalnu mugurām, glīti iegūlies zemākajā punktā, ielejā. Šobrīd no mēness var redzēt mazliet mazāk par pusi, mazliet par daudz, lai būtu izteikts sirpītis, bet arī šis ir pietiekami pasakaini izteiksmīgs. Mazliet iztēles un uz tā var saskatīt šūpojamies, ko nu katra iztēles vēlas izšūpināt. Uzreiz aiz mēness saulrieta virzienā, debesis klātas viegli saputotiem gaišiem pūkmākoņiem, kā smalks putukrējums uz kūkas vai kā pūkainu, vieglu spalvu klājums uz brīnumputna spārna, tie glīti izdaiļo nākamo ieleju, pēc tam jau skatiens atduras nākamajā ielejā, kur saulīte gulēt aizgājusi, vēl pamale gaiša, nav sarkano toņu - šodien neviens nekaro. Tur debesīs ir dažas tumšākas mākoņu driskas.

Meži strauji tumst, radot klasisku kontrastu ar zilajām, gaišo mākoņu izraibinātajām debesīm. Debesu zilgmes tumšie toņi ir cit[a pusē. Tur, pie mēness vēl ir gaišs. Visskaistākā trīsvienība - piesātināti tumši zila toņa jūra, tumšzaļie egļu meži un gaišzilā debess.

Un tad jau jūras līcis beidzas, sākas krasts ar mežu un tajā dažām paslēptām ēkām. Pārējie kalni un lejas jāpiefantazē pašiem. Zīmējumi jau arī nav bezgalīgi. Pat pasaku grāmatās.

Skaists, mierīgs, kluss vakars. Gulēt, saules vesti, ir aizgājuši gan putni, gan vējš, gan cilvēki. Miers.