Akk, kamdēļ gan jāmostās no rītiem tik bezgala agri ? Gribas taču vēl laiski slinkoties, staipīties.... lēnām aizsapņoties līdz kafijas tasei pie spilvena... un ....

Tā viņa arī savu atvēlēto laiku

Tur pavada,

Kā sunītis pavadā,

Laikā,

Kad ieklausīties tajā

Nepietiek laika.

Tā arī aizies tālumā,

Nesaprasta,

Kā pasta balodis,

Kas pavadījis ... lasīt vairāk

Var pārdzīvot, izdzīvot un piedot. Vai uzticības nodevībai ir izdzišanas laiks? Apvainojošie vārdi, dusmu izgājieni pārklājas ar atmiņu putekļiem? Vai patiesībai nav vērtības? Labāk dzīvot ilūzijās, pieņēmumos, bez patiesības? Ar ... lasīt vairāk

Es dzimu,

Un kopš brīža tā,

Pie Tevis eju,

Lai kādreiz uzlūgtu

Uz pirmo deju,

Ko domās dejojis jau

Simtām reižu,

Te mazliet greizi,

Nepareizi,

Te parāk strauji,

Atsaucos uz steigā nevērīgi paceltu rociņu. Nevaru tādā drēgnā, lietainā, vējainā dienā pamest ceļmalā kājāmgājēju. Tas būtu cietsirdīgi, taču meitene iekāpa mašīnā smaidīga un laimē starojoša, gluži kā saulīte. Viņa bija jauna. ... lasīt vairāk

Dzimst gaisma,
Ausums nāk,
Es dodos pļavā,
Ar zirgiem parunāt.
Man zirgiem svarīgs pasakāms.
Bet nav,
Nav it ne viena,
Vēl vakarā to bija bars,
Bet neteicu es tad nekā.
Un tā nu dodos ... lasīt vairāk

Šorīt autobusā, braucot uz darbu, redzēju ļoti neparastus cilvēkus. Sievieti, gadus 30 vecumā, es pamanīju jau sen šajā maršrutā. Viņa skaistā , skaisti gērbtā, turas ar lielu pašcieņu , un pie tā viņas seja ļoti ... lasīt vairāk

Kāpēc tā ir? Kur ir, tur rodas? Kā, lai zin...uz kuru pusi iet! ?

jau atkal manam dzejolim pirmais ir sarkanais īkšķis. Maniem darbiem to vispār ir daudz.

Manī bija uzradies zināms spīts, domājuk ka turpināšu publicēt šeit savus darbus par spīti negatīvajam.

Tad viens cilvēks, ... lasīt vairāk