Jau vēla nakts,

Un vēl es skūpstu Tevi,

Un apstāties es negribu,

No rīta modīsies,

Un vēl es turpināšu.

Un lai jau saka kāds no malas,

Ka nedrīkst tā,

Mēs katrs savā gultiņā.

Es viņam atbildēšu -

Man spārnus pati mīlestība deva,

Lai varu es līdz tevīm aizlidot,

Un skūpstus tos ik katru mirkli,

Kad sirds to vēlas varētu Tev dot.

Man pati mīlestība viņus deva,

Man tie būs arī viņai jāatdot,

Ja nespēšu tos izmantot.

Es labāk lidoju un skūpstu,

Ne klausos to, kā kāds man teic -

Tā nedrīkst, nedrīkst, nedrīkst man.

Man spārnus mīlestība deva,

Tai arī vienai klausīšu.