Kā ir būt par jauniņo facebookā

Tā ir, kā ir būt par jauniņo facebookā. Aizdomīgus tipāžus vairs neapstiprinu. Kad raksta tāds ar jautājumu: „Kā iet” – neatbildu vai apstiprinu, ka esmu aizņemta. Pilnīgi neiedvesmo iepazīšanās tādā veidā.

Ne vienu postu no sava profila neesmu postējusi. Bija doma patrenēties kaut ko vispārīgu iepostēt – piemēram, bildi un īsu komentāru. Bet tā arī neesmu saņēmusies. Toties manu „draugu” komentāros ir bijušas tēmas, kurās atļāvos kaut ko iekomentēt, bet, goda vārds, domājot, ka mans komentārs paliks „komentāru jūrā”. Bet kļūdījos. Viens mans „draugs” teica, ka ikreizi, kad kaut kur iekomentēju, viņam atnākot paziņojums. Johaidī! Bet vai es gribu, lai katru manu komentāru izziņotu visam manam „draugu” baram, par kuriem vēl ļoti vajadzētu padomāt, kurš būtu tāds draugs, kuram speciāli atradītu katru komentāru komentāru jūrā? Nespēju noticēt viņa vārdiem. Bet man gan nenāk paziņojumi, ko kāds draugs komentē! Kā tad tā? Neko nesaprotu. Kapēc man nerādās paziņojumi, ka „draugi” kaut ko komentē (nu un, paldies Dievam), bet manējie rādās (johaidī)? Parunāju ar MI, tas teica, ka nezinot, kāpēc dažiem esot, dažiem neesot, tas atkarīgs no uzstādījumiem un no facebooka paša algoritmiem. Štukoju, štukoju un izštukoju – nu kuram „draugam” interesētu, ko viņa „draugi” vai vienkārši es komentāros raksta? Ja man nāktu paziņojumi par katru manu indieša draugu, ko kurš kaut ko iekomentējis, es laikam atkonektētos no facebooka. Nomierinājos un aizmirsu.

Un tagad man atnāk paziņojums, ka daži mani „randoma draugi” reaģējuši uz kādu tur manu komentāru. Johaidī! Tiešām nebiju domājusi, ka katrs komentārs, kuru kaut kur ierakstu – par kaķiem, mākslu vai politiku, sociālu tēmu – izskanēs kā no tāda pedastāļa auditorijas priekšā. Johaidī! Nu neko darīt....Vienmēr, kad kaut ko komentēšu, būs jāpadomā, vai es to saku tieši šajā ne visai būtiskajā tēmā, vai es to saku no paaugstinājuma visam savam draugu baram, no kuriem, starp citu, daudzi ir dikti viedi cilvēki. Gan viedi, gan polarizējoši. Pagaidām nevaru iedomāties, ko tādu tur var teikt un, izrādās, komentēt – ko tādu, ko būtu vērts dzirdēt lielam baram random cilvēku, kuri, ak pareizi, ir taču „draugi”. Johaidī!