Atziņas

Padalīšos ar jaunām atziņām psihoterapijas pētījumos.

Tātad, ja bērns saņem nedodoša, emocionāli nepieejama vecāka audzināšanu (bez citām ietekmes personām, tādu audzināšanu var saukt arī par cietsirdīgu - fiziska izrēķināšanās tāda var būt daudz, var būt epizodiska un var arī nebūt), tad izaug 2 varianti - vai nu viņš ari ir nedodošs, autonoms, ar mazāk vai vairāk izteiktām narcistiskām iezīmēm, vai arī kalpojošais empāts.

Kalpojošais empāts kalpo visās attiecībās un viņš bieži saņem nedodošus, nepieejamus partnerus. 

Kur ir kalpojošā empāta problēma?

- kalpojošais empāts pie vecāka bija pieradis kalpot, apmierināt viņa prasības bez savas gribas līdzdalības. Viņa griba tika anulēta.

- kad kalpojošais empāts vēlāk kalpo brīvprātīgi, viņš arī nesaskaņo to ar savu gribu.

Bargā vecāka norīkojumus vajadzēja izpildīt bez savas gribas iedarbināšanas, lai saglabātu harmoniju attiecībās. Arī vēlāk, kad viņš labprāt kalpo, arī tiek ignorēta paša griba, jo empāts bez domāšanas atsaucas uz otra vajadzību ( kaut arī tā nav pavele).

Empāts izpilda otra vajadzības, ignorējot-

- vai pats arī saņem pretī ( ja nesaņem, tas liekas pierasts),

- izdara otra vietā, otru degradējot un padarot par patērētāju (par tādu var padarīt pat normālu).

Problēma sanāk tada, ka pie bargā vecāka bez savstarpības empāts izpildīja otra prasības un tā bija noderīgs un piederīgs ( mīlestības ilūzijas aizvietotājs). Pieaugušā vecumā empāts kalpo aiz it kā mīlestības ( sākotnēji noteikti, pēc tam.aiz bailēm no konflikta, pazaudēt piederību, attiecības), bet tieši tāpat bez savstarpības. Atkal vienpusēji kalpojot. Un partneris jau tiek izvēlēts nedodošs vai ar laiku tādu padara, jo nekad nepieprasa, nelūdz sev pretī.

Empāts nokauj savu gribu, neredz savu gribu, netic savai vertībai, ka arī viņš var kaut ko gribet, prasīt un viņam atsauksies.

Un tāpēc, kaut arī empāts darbojas pēc pretēja principa, viņš piesaista tās pašas situācijas, jo nav iemācīta veselīga savstarpība. Tāpēc sanāk galējības - vai nu nedodu neko, vai nu dodu maksimāli daudz ( bet atkal ir slikti).

Interesantākais bija atslegvārds - griba, savs ego, savs ES - empāts ir pazaudējis savas tiesības uz ES, un kad mēģina dzīvot ar pretēju moto, viņš joprojām to dara ar pazaudēto ES un tas griež jaunu virpuli - atkal audzē nedodošus komandas biedrus. 

p.s. Jautājums, ko anulē tas, kurš izvēlas nedot? Nu, pirmkārt, ne savu gribu. Jo tāds bērns nevis pakļaujas, bet konfliktē. Gribu nepazaudē. Bet neiemācās ņemt vērā otra gribu un vajadzības.  Pats rūpes nepiedzīvo, pats sevī uz vienpusējas bāzes arī neizkopj pietiekamu spēju rūpēties. 

p.p.s. Ja vecāki vai piesaistes personas bērnam ir 2 vai vairāki, katra atsevišķā sliktā ietekme mazinās, plusi summējas. Ja vecāks ir viens, tad viņa rakstura vājā un nepietiekamā puse pietiekami stipri ietekmē bernu, pat šķietami nevainīgā izpildījumā.