Puteklītis.

Beidzot saprašana ir nākusi, esmu puteklītis lielajā spēlē. Varu iet katru reizi balsot, gan par tiem, kuri prot labi spēlēt, gan par tiem, kuri zina to drēbi. Katru reizi cerot nu gan būs īstie. Dari ko darīdams atkal beigās pats esi vainīgs. Nemāki dzīvot un pareizos vēlēt. Paskatījos pa logu, rudens visās krāsās spēlē, daba neteiks pati esi vainīga. Tad nu tagad iešu uz bērzu birzi, iešu uz ozolu aleju, aplikt rokas kokiem ap stumbru . Sajust to spēku un siltumu ko tie man dos. Pasēdēšu upes krastā, paklausīšos ūdens čalā, tā būs kā dziesma manām ausīm. šoreiz balsošu par vērtībām savām, par dabu, kura ar enerģiju mūs baro. Lai kar tos makaronus uz ausīm, miglu pūš acīs, neesmu es vairs puteklītis mazais.