Teātris par brīvu.

Ejot uz teātri vai koncertu ir jāpērk biļetes, pat iepriekšpārdošanā, lai būtu lētāk. Ir tikai viens teātris, kurš ir bez biļetēm un par brīvu. Šajā teātrī darbojas klauni, galma āksti un tādi sīkie pakalpiņi, kuri prot ziepēties un līst uz vēdera. Visi viņi grib tikt pie pilnās siles no kuras varēs netraucēti baroties un uzbliezt. Teātris parāda dažādas ainas no reālās dzīves. Viena aina ir par patriotiem, kuri pēkšņi par tādiem kļuvuši. Nav redzējuši ne dzirdējuši par lielceļa laupītājiem, kuri aplaupa tautu.Mutes tiem patriotiem ir bijušas ciet kā koferi, un vēl atslēga priekšā. Daudzi beidzot to koferi ir atvēruši un visu to kofera sastāvējušo, smirdīgo saturu lej virsū citiem. Barā sāk rasties drosme, kā suņiem citam citu apriet. Apriešana ir pašam mērķis tikt pie siles un sildīties kalna galā pie ugunskura. Savā iztēlē redzu, kā viens otram liekot priekšā kāju, lejot virsū vircu, tā taču spēcīgāk smird, kaut rāpus un grūstoties tikt tajā kalnā pie zelta siles. Pabiju pa sapņiem tādā teātrī kur ieeja par brīvu.