Kurpes.

Nevaru es nevienam iedot to kas dažiem nav, bet es varu tikai pastāstīt ko es zinu. Mēģināju atcerēties savas kurpes ar kurām neviens cits nav staigājis un nevar zināt kā tas bija. Pirmās kurpes es neatceros, no stāstījuma zinu, ka viena kurpe no tām noslīka dīķī pie mājas un gandrīz arī es tai līdzi. Otrās kurpes bija pēdējās, kuras nopirka man tētis. Tad bija kurpes, kuras es nopelnīju par labu darbu, bet es biju vīlusies, jo cerēju būs man viņas ļoti skaistas. Kurpes izrādījās ļoti līdzīgas puiku kurpēm, melnas , sasienamām šņorēm. Laikam jau tās veikalā bija tās lētākās. Gaja gadi un nu esmu Rīgā, veikalā ''Pavasaris'' pērku baltas kurpes ar kurām daudz tika dejots. Tajā laikā veikalā Pavasaris varēja iepirkties tikai dzīvojošie Rīgā, man palaimējās, ka līdzi bija cilvēks, kurš dzīvoja Rīgā. Bez kurpēm bija arī melni, spīdīgi gumijas zābaki, kuriem pēc laiciņa pievienojās arī pelēki. Ar tiem es gāju uz mežu lasīt ogas un sēnes. Bijuši daudz un dažādi apavi, bet šie vairāk palikuši atmiņās. Bieži vien nākas lasīt svešu komentārus, kuri visu zina par otra kurpēm. Kurš man varētu tagad pateikt, kā bija staigāt, kuras kurpes rīvēja kāju, kuras man nepatika pēc krāsas, kuras spieda lielo kājas pirkstu?