Rudens.

Paskrēja vasara kā jauna meitene ziedu kleitā, uzgriezdama vēl pēdējo saules valsi pļavā un aizskrēja uz citām zemēm. Pirmos soļus, lietus un miglas vālos ir spēris rudens. Vēl jau viņam ceļš priekšā un darba vēl daudz. Visur viņu sauc ar otām un krāsu paletēm. Silā to ziedoši virši gaida, savu skaistumu uz visām pusēm raida. Brūklenes piesaulītē gozējas, purvā uz ciņiem, sūnās savus sārtos vaigus slēpj dzērvenes. Gailenes un baravikas taciņas malā sarunājas, meža avīzi taisa. Viss tikai būs. Kastaņi no savām mājām ārā spruks un zemē kritīs. Ozols zīles no zariem purinās nost, pīlādzis ar savām sārtajām ogām putnus barot sāks. Kļavas zelta lapas kaisīs, lai koku saknēm ziemā silti. Rudens, gleznotājs to visu skaisto uzgleznos drīz.