PAŠNĀVĪBAS SINOPSE

PAŠNĀVĪBAS  SINOPSE

Alla izplūda asarās: " Es tev, riebekli, parādīšu. Nomiršu un tu nožēlosi! "

"Ha! Ha! " Ēriks ņirdza, "tu pat kartupeļus neproti izcept līdz galam! Vai arī piededzini. Nekas tev nesanāks. Ha ha ha! "

Alla, demonstratīvi uzgrieza muguru un aizskrēja purpinādama: "Kretīns! Idiots! Stulbenis! Jāklis! Kaut tev nolūztu! Un pavisam! "

Alla nebija ļauna, tikai ekscentriska, bet, kā jebkurš cilvēks, necieta nodevību. Viņa, brīdi atpakaļ, ieraudzīja savu Ēriku. Savu Ēriku! Bučojamies ar citu meiteni!  

"Ak, es neko neizdaru līdz galam? Es tev pierādīšu un izdarīšu! Es piededzinu? Es tev uztaisīšu tāāādu paraugdemonstrējumu, ka maz neliksies! "

Alla aizelsās un pārgāja soļos. Uzmeta acis skatlogam un secināja, ka ir gana tālu no Ērika nozieguma vietas un tās draņķes.

"Ar ko viņa labāka? Nu, smukāka. Tas gan. Puķaina, plandoša kleita un augstpapēžu kurpes. Jā ..." un Alla paskatījās uz savām, jau košumu zaudējušām botām, "tas gan. Tātad, lai uztaisītu pašnāvību, vispirms jānopērk smuka kleita un kurpes. Nauda? Nauda ir! " Aizvakar viņa saņēma apaļu summu par veiksmīgi izstrādāto projektu.

“Vai nu pasūtītājs ir galīgs muļķis, vai nu es patiešām esmu ģeniāla, bet honorāra summu noapaļoja ar uzviju. Supper! Tātad - nekādu ierobežojumu! Ja jau aiziet, tad ar glanci un orķestri ..."

Allai pašai par sevi sanāca smiekli, kad pieminēja orķestri un piebilda: "Absurds! "

Iegāja lielveikalā un devās uz sieviešu apģērbu nodaļu - uz to pašu, par kuru vienmēr tikai sapņoja. Pārdevēja, novērtējusi Allu kā nomaldījušos būtni kosmosā iemocīja savā sejā smaidu: "Labdien! Kā jums palīdzēt?" 

Alla satrūkās, apjuka un jau pagriezās, lai bēgtu, bet uzgrūdās uz statīva ar kleitām: puiķainām, gaisīgām un košām. Atmiņā atsaucās vārdi, par to, viņa nav spējīga pat kartupeļus izcept.

Alla saņēmās un pagriezās pret izbrīnīto pārdevēju, un izstomīja: "Man ... man kleitu ... kleitu vajag."

Uzlaikošanas kabīnē, novilkusi džemperi, Alla ieraudzīja savu kokvilnas krekliņu un saprata, ka vajadzīga arī skaista apakšveļa. 

"Eh, neraža! " viņa noburkšķēja un jau grasījās vilkt atpakaļ džemperi.

"Stop, meitenīt! " Alla paskatījās spogulī, "tas tev ir pirmo un pēdējo reizi! Tu taču taisies taisīt pašnāvību! Tev nav, ko zaudēt! Kāda kādam tagad daļa, ko par tevi padomās! Filmās dāmītes ir kaprīzas un izvēlīgas. Grozās uzlaikošanas kabīnē un tramda nelaimīgās pārdevējas. Es arī tā gribu! "

Viņa izbāza galvu gar aizkara malu un uzsauca pārdevējai: "Man vajag arī apakšveļu: krūšturi un biksītes! Lūdzu! "

"Jā? Kādu jūs vēlaties?" atbildēja pārdevēja, bet Allas galva jau bija pazudusi aiz aizkara.

Allai atnesa vairākus komplektus un viņa uzlaikoja visus. Visi patika: gan sarkanais, gan melnais, gan puķainais. 

"Kā tās pārdevējas zin manu izmēru?" Alla noglaudīja krūštura mežģīnes, "īstas profesionāles. Malači, meitenes! " Izpriecājusies par apakšveļu, viņa uzlaikoja kleitu, patika. 

"Upss! Kurpes! " un Alla atkal pavēra aizkaru, "lūdzu, kleitām piemērotas kurpes! 37, 38. Augstpapēžu! "

Viņa uzlaikoja visas atnestās kurpes. Pirmajā mirklī, pazaudēja līdzsvaru un atsitās pret sienu, jo kopš izlaiduma nebija stāvējusi uz tik augstiem papēžiem.

Alla uzlaikoja otru kleitu, arī tā patika. Nolēma ņemt visu. Pa ceļam uz kasi, vēl paņēma somiņu. Kad izgāja no veikala, somā ieskanējās mobilais tālrunis. Zvanīja Ēriks. 

"Maita, tāds, vēl nav laiks! " Alla izlēdza tālruni.

"Upss! Es taču gatavojos pašnāvībai nevis ballei! " viņa iesaucās, kad no jauna rokās bija jāsaņem iepirkumu maisi. Kurpju kastes vien - jau trīs pāri. 

"Nu labi, tikai bez panikas! " Alla sevi mierināja, "pirmais plāna punkts un arī otrais - izpildīti. Arī trešais uzradās."

Viņa labpatikā iztaisnoja muguru un paskatījās uz savām krūtīm: "Oho! Izskatās lielākas! Sen jau tā vajadzēja! Tā! Kleita ir, kurpes ir, arī apakšveļa ir. Kad gulēšu zem viņa mašīnas riteņiem, rokas atmetusi, kleita, parāvusies uz augšu, atsegs mežģīņu biksītes ... Johaidī! Plānam papildinājums! 4. skaisti nagi, 5. krāšņa frizūra, 6. pašnāvība. Jā! Jā! Pats galvenais punkts." Pēkšņi skatiens atdūrās skaitumkopšanas salona reklāmā. "Ui, bet tur taču rindas, iepriekšēja pierakstīšanās. Hmm ... Kas neriskē, tas nedzer šampanieti! Brr ... Tas nekas, ka man negaršo. Pajautāt jau var! Galu galā pašnāvība ir nopietns pasākums."

Viņai paveicās, kāda kliente brīdi atpakaļ bija atcēlusi pierakstu: gan, gan. Tā nu Alla, ar krāsu matos, sēdēja pie manikīres, kura painterējās par nagu lakas toni.

"Asiņainu! " Alla noskaldīja un sakaunējās, "tumši sarkanu, lūdzu."

Izvēlējusies pirmo no meistares piedāvātajām lakas pudelītēm, sevi uzmundrināja: "Lakai jābūt košai tā, lai redz. Bāli rozā ir tas pats, kas bez. Varbūt vajadzēja indīgi sarkanu? Nē, nē, Mākslas skolas absolvente! Tev ir gaume! "

Sēžot frizieres krēslā, Alla aizvēra acis, gaidot brīnumu. 

Kamēr grieza matus, viņa centās iztēloties pašnāvības ainu: "Ēriks astoņos (vakarā) beidz treniņus fitnesa klubā. Un stāvvietā, kad izbrauks ... Tā, man uz turieni jāpaspēj ..." Frizieres rokas bija tik maigas, ka Alla vairs nespēja domāt neko ļaunu.

"Esmu gatava murrāt kā kaķene martā, tik laaabi..."

"Atveram, actiņas, " labsajūtu pēkšņi pārtrauca meistares balss.

Alla atvēra acis un satrūkās: spogulī raudzījās skaista meitene, bet tikai, kāpēc ar tik milzīgām, apaļām acīm - kas noticis? Kas tā tāda?

Friziere ar profesinālu automātismu, rokā ielika spoguli un pagrieza krēslu: "Tagad paskatamies aizmuguri! Vai patīk?"

Alla no pārsteiguma iesaucās: "Nepazīstu! "

Uz mirkli frizētavā sabiezēja klusums un visi skatījās viņas virzienā, kamēr viena no frizierēm sacīja: "Veriņ, tu esi uzbūrusi princesi! " un tik dzidri iesmējās, ka nu ja viss salons skanēja kopīgā priekā.

Alla raudzījās spogulī un smējās līdzi, kamēr laimes asaras aizmigloja acis un ar dūrēm tās izberzēja: "Ja viņas zinātu patieso iemeslu, tad tā vis nezviegtu." Viņa pagriezās pret meistari, pasmaidīja un pateicās par darbu.

Samaksāja un pavaicāja: "Kur te ir tualete?"

Saņēmusi norādījumus, sagrāba visus iepirkumu maisus. Neklausoties aicinājumā tos atstāt, ka nekas ar tiem nenotiks, Alla pazuda aiz durvīm. Kad viņa iznāca no tualetes, kāda kliente, ieraudzījusi, iekliedzās: "Ai! "

Frizierei rokā sastinga šķēres, bet kliente turpināja: " Nu gan pārsteigums! Uz randiņu, vai?"

"Jā! " Alla atbildēja, iztaisnoja muguru un vēl klusi piebilda, "uz pēdējo." Viņa apņēmīgi izgāja pa salona durvīm. Uz ielas spīdēja saule, pūta mīlīgs vējiņš ...

Ielas pretējā pusē stāvēja Ērika automašīna!  

"Oho! Liktenis! " Alla iesaucās.

Blakus atskanēja balss: "Meitenīt, jūs pavest?"

"Ko? Ērika balss! " viņa nodrebēja, "mērglis tāds! "

Alla pagriezās un ar vienu no saiņiem mauca pa galvu vīrietim. Rokturis notrūka, pa ielu izbira botas, džinsi un džemperis. Uz Ērika pleca gulēja kokvilnas krekliņš. 

"Tu! ?" viņš iekliedzās, atpazinis Allu.

"Jā! Tu, sūds tāds! " viņa atbildēja, pagriezās un, gurnus šūpodama, devās projām.

"Tā! Punkts 6 mainās - šovakar "Lidiņā" dzīvā mūzika. Kas tur spēlē? A, man vienalga. Eju! "

Tad iesmējās: "Un es vēl šaubījos par orķestri! " un devās baudīt dzīvi.