Patīkama atmiņa.

Reiz bija krodziņš kur satikties un saviesīgi patērzēt pie alus kausa, saucās Runcis, Jāņa sētā. Studentu un agrīnos darba gados bieži apmeklēta vieta. Runča tualešu priekštelpā bija viens jaukums, nē, ne izlietne, prezervatīvu automāts, tāds pamatīgs un darbojās vienmēr, uzpildīts bija vienmēr un gumijas izstrādājumu kvalitāte bija laba.

Man patika izmantot šo automātu, jo ja es viņā metu latus, tad pēc 0.5-1 stundas gumija jau tika izmantota tam paredzētajam mērķim, slidinājās iekšā-ārā kādā no Runča apmeklētājām.

Un tāpēc saucu es,

Ak skaistā jaunība,

Tā nēnāks vairs.