Laiks ir izvēle

Tu neturēji šo vīrieti sev blakus tādēļ, ka varonīgi upurēji sevi viņa labā. Patiesībā viņš bija vajadzīgs tev pašai — viņš aizpildīja tukšumu tavā sirdī, deva klātbūtni, drošības sajūtu un prieku. Attiecības nav tikai došana; tās ir arī saņemšana. Mēs uzturam cilvēkus savā dzīvē ne vien aiz pienākuma, bet tādēļ, ka viņi bagātina mūsu pašu dzīvi.

Šajā ziņā viņš neatšķiras no jebkuras citas lietas, kurai veltām savu laiku, uzmanību un līdzekļus, jo tā mums sniedz emocionālu piepildījumu. Mājdzīvnieks nemaksā par savu uzturēšanu, tomēr neviens nesaka, ka saimnieks ir cietējs. Gluži pretēji — cilvēks iegulda resursus, jo pretī saņem pieķeršanos, sabiedrību un prieku. Arī laimei ir sava cena.

Tādēļ ir vērts sev pajautāt: ja šī cilvēka nebūtu, kur citur tiktu novirzīti tie paši līdzekļi un uzmanība? Citām vēlmēm, citām nodarbēm, citam komfortam. Taču tas nemaina būtību — izvēle tika izdarīta par labu tam, kas tobrīd šķita vērtīgāks un sniedza lielāku piepildījumu.

Savukārt mana sirds kļūst mierīga pēc katras reizes, kad sieva man pasaka, ka viņai nav laika pasēdēt kopā un paskatīties televizoru, ka viņai nav laika kopīgai pastaigai vai vienkārši sarunai. Katra šāda atbilde man atgādina, ka cilvēka prioritātes atklājas nevis vārdos, bet laikā, ko viņš ir gatavs veltīt otram. Un, ja cilvēkam nepietiek laika tieši tev, tad tas nav stāsts par laika trūkumu — tas ir stāsts par izvēlēm.