Karalis ir pliks

Ļoti interesanta diskusija PA par to, vai drīkstam jebkuru rīmi saukt par dzeju.

Varbūt vajadzētu latviešu valodā ieviest jaunvārdu "rīmdaris/-e?"

Visas šīs runas par to, ka rīmes "ari ira" dzeja man asociējas ar kāda mākslinieka ar skoču pie sienas pielīmēto banānu, ko beigu galā par ļooooti lielām naudiņām pārdeva kā megaizcilu mākslas darbu. Pirms tam mākslas pazinēji atzinīgi stundām ilgi aplūkoja šo "mākslas darbu" no visām pusēm, saredzēja šajā darbā ļoti dziļi noslēptu ļoti dziļu domu. Kādu tieši, neviens paskaidrot nespēja...

Respektīvi, visiem bail nosaukt s*du par s*du, jo tad publika drosminieku nodēvētu par nejēgu vai vienkārši par "reģisku" (sliktu cilvēks), bet mākslinieks uzmetīs lūpu.

Atzīmēšu, ka nevajag asociēt mākslinieku pašu ar saražoto produktu. Ja mākslinieks "uzmeistarojis" mēslu un pārdevis to par lielu naudu, varam par viņu tikai priecāties - biznesa izcilnieks! Esmu pārliecināta, ka dziļi sirdī viņš skaļi ķiķinās par apmuļķotajiem. Un, iespējams, ka dzīvē viņš ir reāli foršs cilvēks.

Liekulības paraugstunda arī šeit sit augstu vilni. Kā lai neatceras Andersena pasaku par karaļa jauno tērpu!