"Tādēļ dzīvo. Šodien. Šeit . Tagad."(c)

Esmu vai nu gana glupa vai gana stūrgalvīga, lai saprastu un pieņemtu šīs frāzes dziļo nozīmi. Tāpēc jautājums, kas skanēja aptuveni šādi: " Un kā tad tas ir - dzīvo tagad? Vai tas nozīmē, ka reizēm pagremdēties atmiņās vai pasapņot ir slikti? Un kāpēc kāds domā, ka tas kā es dzīvoju ir nepareizi?" tika dzēsts. Tiesa, arī atbilde dzēsta (diemžēl nepaspēju izlasīt), kam seko vēl viena atbilde, ka ieraksts veltīts kādam manam komentāram kaut kur kaut kad. Nu labi, ne pirmais un droši vien ne pēdējais man veltītais topiks, gana man te "draugu/-dzeņu"... lai nu paliek.

Bet jautājums paliek atklāts.

Pavēroju, ka to, kas dzīvo šodienai, sabiedrībā nav mazums. No paziņām, kuri algas dienā aizskrien uz veikalu sapirkt alkoholu, nedēļu plītē, un nākamàs 3 nedēļas skaita centus un meklē kur aizņemties, līdz politiķiem, kas, krādami savu lēto politisko kapitālu, mudina iztrallināt savu nākotnes kapitālu šodien varbūt ne gluži alkoholam (kaut daļa, ticiet man uz vārda, darīs tieši to), bet mazliet cēlākiem mērķiem, bet ideja tieši tāda - dzīvojiet tagad, nošpļauties par nākotni, nākotnes nodokļu maksātāji jums neļaus kārt vadzī jūsu jaunās zobu protēzes!