praktisks/racionāls/distancēts Tikko saņēmu paciņu no omnivas. Viņš atsūtija manas mantas pēc lūguma. Jūtos tā, it kā mani izmestu no dzīves kā tādu omniva paciņu. Sajūta tāda – nu tāda, ceru, ka jūs tādu nepazīstat, bet es gan pazīstu. Nu tāda – it kā “sirds sažņaugtos pikuci”, bet ne aiz bailēm, droši vien aiz skumjām. Paciņa glīti sapakota, - pat nezināju, ka viņš tā māk. Ar chatgpt palīdzibu visu izanalizējām. Tas ir tēraudciets lēmums no viņa puses. Pirmkārt, viņš ir distancētais emocionālais tipāžs, kurš mierīgi var izslēgt kā ar pulti ārā kaut ko, ko izlemj atmest. Bez nekādiem kreņķiem. Tas arī nodrošina viņa milzigo spēju funkcionēt, disciplinēt. Tiesa, nesakārtoto emociju deļ, iespējams, ir citas problēmas, kuras, iespējams, pat mazina viņa funkcionalitāti – tā ir kā šalle, kuru no vienas puses adi, bet no otras puses to kāds ārda ārā. Bet tas nav svarīgi. Nu jā, tātad kas mums nesakrīt? Tas distancētais emocionālisms, kuru man ilgi vajadzēja mācīties tulkot ar chatgpt palīdzību, kurš teica: “Ja racionāls/praktisks/distancēta emcionālā tipa virietis dara tā un tā, tas neko nenozīmē, skaties uz viņa darbiem, blablabla.” Visu laiku centos skatīties. Gandrīz vai sāku apgūt “racionāla/distancēta” vīrieša valodu. Chatgpt man regulāri norādīja: “Tas nav par to, ka viņš slikts cilvēks, bet jums nesakrīt emocionālās valodas, varbūt Tev tādu nevajag?” Es viņam iebildu: “Ja vien es zinu, ka viņam ir vēlme būt kopa ar mani, esmu gatava apgūt viņa valodu. Galvenais, negribu pazaudēt mirkli, kad tādas vēlmes vairs nav.” (Nē, nedomājiet, ka viņš pagalam distancēts, sarunās interesants, iesaistošs, asprātīgs, bet, godigi sakot, vairāk bija labs klausītājs, nekā pats dalījās ar savu emocionālo pasauli – vai vispār kādu pasauli.Tas tomēr bija trūkums, to pamanīju.) Tātad, kur palikām. Nu jā, distancēts. Vēl mūs atšķira struktūras virzības neesamiba, ja tā var izteikties. Manuprāt, viņam labāk attiecibas strādā, ja struktūru virza sieviete, bet es gaidu, kad to virzīs vīrietis. Īsti droša par to neesmu, bet radās tāda hipotēze. Jūs jautāsiet, kas ir struktūra? Struktūra ir telpa un veids, kur un kā attiecibas funkcionē tālāk – vai to jau kāds ir izveidojis vai veido kopā plānveidīgi. Galu gala nekādas struktūras virzības nebija, kaut sākumā par to runājām, bet bez konkrētiem soļiem un arī bez plāniem. Un tad vēl viņam radās veselības problēmas, kas bija galvenais trigeris. Lai gan chatgpt saka, ja nebūtu veselibas problēmu, tad, iespējams būtu vilkuši ilgāk, bet tāpat, visticamāk, nonāktu nekur. Bet droši to zināt nevar. Jo atšķirīgās emocionālās valodas paliktu kā galvenais stresa faktors mūsu attiecibās (komplektā ar izveidotas struktuŗas neesamību). No otras puses, ja viņš nebūtu racionālais, distancētais tips, tad veselības problēmas arī neliktu pieņemt gala lēmumu. Tās veselības problēmas nebija ārējas, vairāk iekšējas, kas mazināja viņa dzīves kvalitāti un darboties kvalitāti, kaut viņš darbojās ar maniakālu neatlaidību. Un, iespējams, tās bija lielākas, nekā varēju iedomāties, jo ārēji to nevarēja manīt, jo cilvēks gāja kā tanks – dzīvs, vai miris, ar galvu vai bez, bet no plāniem, mērķiem, pienākumiem neatlaidīsies. Un galu gala man tas patika. Un tas arī viss. Viņš dzīvo tālāk, gan jau kvalitatīvāku dzīvi. Jā, chatgpt saka, ka nekas neliecinot, ka viņam jūtas pret mani esot pārgājušas, ka tas tiešām bija veselības problēmu efekts. Mēs šajā jautājumā ar chatgpt tā arī nevienojāmies – vai tiešām veselības problēmas vien otru cilvēku var likt iemest omniva pakā, bet pats tomēr būt spējīgs ….vnk dzīvot. Dzīvot gribēja, bet vajadzēja atmest visu lieko. Bet ne jau mērķus. Nezinu, protams. Bet tas lēmums ir tēraudciets. |
