Astroloģijas gala eksāmena darbs

Lai nobeigtu kursus un iegūtu sertefikātu, jāuzraksta “diplomdarbs” (pirmā- zemākā līmeņa), - jāizstudē kāda populāra cilvēka dzīve, kas ir publiski pieejama, un jāizanalizē viņa astroloģiskā karte. Jums varbūt tas liekas vienkārši? Man galīgi nē. Tika arī norādīts links, kur apkopoti dzimšanas dati zināmām personām starp krievu auditoriju. Starp tiem, puslīdz interesantu atradu vienīgi Žirinovski, jo man par viņu bija radies iespaids. (Bija arī Buzova, Galkins, Morgenšterns utt.) Bet tomēr – tad man būtu grāmata jālasa, jāizčeko, kur un kad viņs ir braucis. Ak jel, kā man būtu jāiedziļinās viņa dzīvē! Varbūt no politiskās izpratnes viedokļa būtu nedaudz noderīgi? Bet vismaz bērnu dzimšanas dati ir zināmi…. Interesants man viņš likās ar savu personības iezīmēm – spēja būt emocionāli spilgtam, viņam noteikti piemīt mistiskas medija spējas, super intelektuāls prāts, godīgums – nu un pārējie piekārtotie fakti. Nāve no slimibas. Interesanti taču, kā tas kartē parādās. Bet nu nezinu, nezinu.

Sāku domāt, kura cilvēka dzīvē es vēl būtu gatava tagad iedziļināties. Mani ieinteresēja Kadafi, jo viņš ir revolucionārs ar spilgtu dzīvi, spilgtu personību, spilgtām idejām, - un ar spilgtu nāvi. (Vai tiešām man patīk revolucionāri? Nevar būt.) Nāve – traģiski spilgta. Bet problēma bija tā, ka tieši viņa dzimšanas dati ir apšaubāmi. Bet izprast un izsekot līdzi visam viņa dzīves labirintam, - nāktos iedziļināties arī detalizētāk politiskajos konfliktos un uzskatos - likās baigais darbs. Nav laika to biogrāfiju studēt, jāsāk kaut ko rakstīt. Bet vismaz kaut cik interesanti. Jā, man bija svarīgi, lai cilvēks ar kaut ko aizķertu un atstātu kādu emocionālu iespaidu, un lai nebūtu degradants.

Tad sāku domāt – kādas biogrāfijas es vispār esmu lasījusi? Kādas zinu? Protams, ienāca prātā arī latviešu. Bet dzimšanas datus nevienam nezinu, piemēram, R.Paulam mākties virsū, lai pasaka dzimšanas laiku arī negribēju.

Savulaik daudz biogrāfijas lasīju. Bet visas tās grāmatas atdevu - vairāk nebūtu ko pāršķirstīt. Atcerējos norvēģu ceļotāju Amundsenu. O, jā, viņš ir interesants. Mani viņš fascinēja ar gribasspēka iemiesojumu. Neesmu lasījusi nevienu, kuram būtu vēl maniakālāks un mērķtiecīgāks gribaspēks kā viņam, kaut nešaubos, ka tādi ir ne viens vien – un ne tikai starp mirušajiem. Un arī ļoti gudrs un spilgti notikumi dzīvē. Priekš astroloģijas kartes būtu interesanti pētīt…Un nave vientulībā kaut kur ledājos, krītot no lidmašīnas. Bet es to grāmatu atdevu. Kur es atkal atradīšu? Ai…. Nu labi, nevajag.

Tad atcerējos, ka lasīju par gleznotāju Anrī de-Tulūzu Lotreku. Ari spilgts stāsts. Piedzima zelta pilī briesmīga negaisa laikā – kā pasakā par Ronju. Un dzīve tālāk arī bija kā negaiss. Bet nē….Lai paliek. Grāmatas arī nav.

Tad atcerējos, ka lasīju par Žannu Darku. Jā, par viņu gan es būtu rakstījusi. Bet Dievs vien zin, cikos viņa ir dzimusi. Un grāmata ej nu sazin, kur ir. Atkrīt.

Tad domāju, ka varbūt jāsāk kaut ko pēc profesijām atlasīt – kādu greznotāju vai rakstnieku. Bet kādu? Ja nu izlasīšu un nekas interesants neliksies? Nolēmu pieturēties pie kāda, ko esmu jau lasījusi un atzinusi par kaut cik interesantu. Tad domāju, varbūt kādu aktieri skatīties? Nē, aktieri arī garlaicīgi. Nu lai tā – sāktu kādam sekot. Sportistu kādu? Arī nē.

Un tad, ilgi domājot, nolēmu palikt pie savas mīļākās grāmatas varoņiem – Mocarta ģimeni. Varbūt kāds padomās, ka klausos Mocartu vai klasisko mūziku? Nē. Bet man mājās ir mega bieza viņa autobiogrāfijas grāmata “Pasaulīgais un dievišķais”, kuru esmu izlasījusi vismaz 2-3 reizes, un viena no dažām, ko neesmu atdevusi. Varētu pāršķirstīt. Un, galvenais, man patika iekrist tajā atmosfērā, kas likās tāda inteliģenta, dievbijīga – cilvēki skaistos tērpos, dzīvoja skaistās mājās, visu darīja skaisti - , kurā valdīja augstas attiecības un vienlaikus arī parastas pasaulīgās kaislības (piemēram, tajā ir publicētas Mocarta un viņa tēva savstarpējās sarakstes vēstules, kurās viens otru uzrunā ar Jūs (nu vismaz dēls tēvu) – katra vēstule gandrīz kā literārs mākslas darbs). Vakaros Mocarta tēvs aicināja draugus, lai pie tējas krūzes uzspēlētu instrumentus. Vai nav romantiski? Tajā nebija nekā netīra, brutāla, rupja. Es pat domāju, ka man būtu interesanti astroloģisko analīzi taisīt viņa tēvam (internetā dzimšanas dati pieejami). Viņš bija skolotājs, un arī skolotājs dēlam – ģēnijam. Viņš ceļoja, piedzīvoja dēla nāvi, dzīvi pilnu ar problēmām, no darba gribēja atlaist, visādas vilšanās piedzīvoja. Bet viņam bija draugi, abi bērni un sieva viņu cienīja. Starp citu, viņa vardā Mocarts nosauca pat 2 dēlus, no kuriem pirmais nomira, un arī meita savu pirmo dēlu nosauca tēva vārdā. Īsi sakot, būtu interesanti arī to paskatīties. Internetā vēl ir atrodama viņa māsas karte. Varētu visiem paralēli karti taisīt un paskatīties, kas tur redzams. Piemēram, māsa apprecējās tikai 40 gados (toreiz skaitījās jau bezcerīga vecmeita) un tikai pēc 40 ar vecu atraitni viņai sadzima 3 bērni. No astroloģijas aspekta to būtu interesti redzēt. Interesanti arī būtu redzēt viņa māti, kura nomira ārzemēs, pavadot dēlu turnejās. Tam arī būtu kaut kā jāparādās. Vārdu sakot, sākšu iedziļināties kādas ģimenes dzīvē, kas dzīvoja ~ 1750.gados – tas liekas tik sen, kā pirms 1000 gadiem – šķiet, pat laiks toreiz debesīs griezās savādāk. 300 gadi pagājuši, ja? (Hmm, varbūt tomēr vajadzēja ko mūsdienīgāku? Bet grāmatas raksta tikai par mirušajiem.)

Lai jums jauka nedēļa, bet es kādu laiku dzīvošu 1750.gados – dinozaura laikos. Nebūs tur nekāda skarbā politika, viss mierīgi, pasekošu līdzi ārzemju ceļojumiem, visādām vilšanām, kad bērni dzimuši (gan Mocarta vecākiem, gan pašam Mocartam 5 zidaini no 7 nomira), kad iepazinušies, cik laimīgi. Vispār man galvenais bija sajust to viņu noskaņu, pesonības tipāžus – tad jau būs vieglāk arī notikumus analizēt… Redzēs, redzēs, kā man veiksies.

Ja izlasījāt līdz galam, tad pajautāšu: par ko rakstītu Jūs, ja jums būtu tāda izvēle? (Jāiedziļinās būs pamatīgi – burtiski caur karti jāizdzīvo viņu dzīve, sapņi, personas būtība un mērķi. )