Rīta pārdomas.

Būtisks esot sarunu temats, protams, bet tas vēl neko nedod. Skaisti runāt protam gandrīz lielākā daļa, izliekamies par tiem kas mēs neesam. To prot gan sievietes, gan vīrieši. Pēc vajadzības pat prot tēlot muļķītes, vai arī tēlot vīriešus. Iejūtoties vīriešu lomā var izzināt citu sieviešu uzskatus, domas un pēc sarunas konstatēt vai konkrētā sieviete ir sāncense. Spēlējas. Spēlējas un lamājas tie, kuriem tie rozā sapņi nepiepildās, tad ir dusmas uz visiem. Te jau spilgtu piemēru netrūkst. Man jau patīk tie lielībnieki, kuriem sievietes kā pie magnēta līp klāt. Tikai nevar saprast ko te tas magnēts dara? Vai tad tikai tāpēc te atrodas, lai sievietes apsaukātu par izpis... ķēvēm, resnajām cūkām, izstaipītajām tašām? Nu štrunts ar tiem magnētiem un ķeizariem! Ir jau arī sievietes, kuras par otru sievieti visu zina un var uzrakstīt apgalvojumu, jo ir stāvējusi pie gultas ar sveci, gan trepju telpā sēdējusi uz krēsla , skaitījusi ienākošos un protams arī izejošos vīriešus. Viss apsveicamākais jau ir, kad taisīta pat vietējo cilvēku aptauja, lai noskaidrodu kādas sievietes netikumus. Tādi nu aktieri mēs esam, katrs spēlējam savu lomu.