par randiemielikšu šo viekoli sorry, not so sorry, nevaru aizvērties. vīrieši tik daudz domā, kas rakstīts madāmu anketiņās... mēs skolā ārā no rokām izrāvām tur tās dienasgrāmatas. likās, ka skuķi bez maz grib lai paņem, palasa. ja ne, kam turēt tās tā? nu i palasīja. tur samīlējušās ir visas. iekš kā? man patika viens zaķis. nu, prjam stipri pri stipri patika. izrādījās, no tām izrautajām dg, ka es patīku tieši tur. un ko tu domā ģenijs dara? nopērk lūpkrāsu un kaut kadu kosmētiku un pielavas pusnaktī viņai dāvināt, kad šī ar savu suni iet gasīt tur pa krūmiem cisināt. es uzrodos, suns rej, viss tupistiski tupa stulbi, es jūtos kā totāls idiņš. bet vajadzēja... karoč, viss plāns bija pavisam cic. es ieradīšos kā princis, tur ar šitām pariktēm, došu un viss būs bunbās. morālīte? tas viss nav svarīgi. viņas visādas miuņas tur raksta - es gribu to, es gribu šito. aizmirsti to visu! tu gribi to skuķi, ej un dari. paflirtē, tiecies. neņem galvā. negribēs, tad tā. bet visas anketas ar višeboniem... jo viņa gaida. kā zvejnieks izliek pīču un gaida. bildītes utt. iepatikās? iepatikās labākā no labākām, ej! |
