crisco

1866. gads: kokvilnas sēklas ir lauksaimniecības atkritumi. Pēc kokvilnas šķiedras iegūšanas zemniekiem paliek miljoniem tonnu sēklu, kas satur cilvēkiem toksisku eļļu. Gossipols — dabīgs pesticīds kokvilnā — padara šo eļļu neēdamu. Sēklas nelielos daudzumos izbaro liellopiem vai vienkārši izmet.

1900. gads: Procter & Gamble ražo sveces un ziepes. Viņiem vajag lētus taukus. Dzīvnieku tauki der, bet ir dārgi. Kokvilnas sēklu eļļa ir bagātīgi pieejama un gandrīz bezvērtīga. Ja to kaut kā varētu padarīt ēdamu, viņiem būtu neierobežots lētas izejvielas avots.

Izstrādātais process ir brutāls. Eļļu ekstrahē ar ķīmiskiem šķīdinātājiem. Karsē līdz ekstremālām temperatūrām, lai neitralizētu gossipolu. Hidrogenē ar saspiestu ūdeņraža gāzi, lai istabas temperatūrā tā kļūtu cieta. Ķīmiski dezodorē, lai noņemtu atbaidošo smaku. Balina, lai likvidētu pelēko krāsu.

Rezultāts: Crisco. Kristalizēta kokvilnas sēklu eļļa. Rūpnieciskie tekstila atkritumi, kas ar ķīmiskas apstrādes palīdzību pārvērsti baltā, cietā masā, kas izskatās pēc speķa. To patentē 1907. gadā un komerciāli laiž tirgū 1911. gadā.

Tad rodas problēma. Neviens negrib ēst ķīmiski apstrādātus rūpnieciskos atkritumus. Tava vecmāmiņa gatavo ar speķi un sviestu — tā, kā cilvēki to darījuši tūkstošiem gadu. Crisco jāpārliecina viņu, ka tradicionālie tauki ir nāvējoši, bet šī hidrogenētā kokvilnas pastas masa ir labāka.

Mārketinga kampaņa ir ģeniāla. Viņi izplata bezmaksas pavārgrāmatas ar receptēm, kas īpaši paredzētas Crisco. Sponsorē gatavošanas demonstrācijas. Mērķē uz ebreju kopienām, reklamējot Crisco kā košeru — ne gaļu, ne pienu. Žurnālos parādās reklāmas, kas liek domāt: modernās, izglītotās ģimenes lieto Crisco, bet atpalikušie lauku ļaudis — speķi.

Taču īstais apvērsums notiek 1948. gadā. Amerikas Sirds asociācijas budžets ir 1700 dolāru. Tā ir sīka organizācija. Procter & Gamble ziedo 1, 7 miljonus dolāru. Pēkšņi AHA ir finansējums, ietekme un nozīmīgs korporatīvais sponsors, kas ražo augu eļļas.

1961. gads: AHA publicē savas pirmās uztura vadlīnijas. Izvairīties no piesātinātajiem dzīvnieku taukiem. Aizstāt tos ar augu eļļām. Ieteiktās eļļas: Crisco, Wesson un citas sēklu eļļas. Interešu konflikts ir kliedzošs. Organizāciju, kas sniedz veselības ieteikumus, finansē uzņēmums, kurš pelna, ja cilvēki šiem ieteikumiem seko.

Nevienu tas īpaši neuztrauc. Avīzes ziņo par vadlīnijām kā par objektīvu zinātni. Ārsti tās atkārto pacientiem. Valsts iestādes iekļauj tās politikā. Rūpnieciski iegūta, ķīmiski ekstrahēta un hidrogenēta kokvilnas sēklu eļļa kļūst par “sirdij veselīgu”, bet sviests — par “artērijas aizsprostojošu indi”.

1980. gadi: pētnieki atklāj, ka transtauki, kas rodas hidrogenēšanas procesā, tieši izraisa sirds slimības. Tie paaugstina LDL, pazemina HDL, veicina iekaisumu un palielina infarkta risku vairāk nekā jebkuri citi uztura tauki. Crisco sākotnējā formulācija ir katastrofāli neveselīga. Oficiāli to atzīst tikai pēc 70 gadiem.

Procter & Gamble reakcija: klusi pārformulēt produktu, neatzīstot kļūdu. Izņemt hidrogenēšanu, turpināt tirgot sēklu eļļas, nekad neatzīt, ka viņu “sirdij veselīgais” produkts septiņas desmitgades aktīvi veicināja slimību, no kuras it kā pasargāja.

Mūsdienu sēklu eļļas paliek. Sojas, rapšu, kukurūzas, saflora eļļas visur. Tas pats ķīmiskās ekstrakcijas process. Tā pati augsttemperatūras rafinēšana. Tās pašas oksidācijas problēmas. Tikai bez hidrogenēšanas, lai transtauki paliktu zem regulatīvajām robežām.

Šīs eļļas, karsējot, ātri oksidējas. Tās iekļaujas šūnu membrānās, kur mēnešiem vai pat gadiem rada iekaisuma signālus. Tās ir bagātas ar omega-6 taukskābēm, kas veicina iekaisumu. Tās nekad nav pastāvējušas cilvēka uzturā tādos patēriņa apjomos kā šodien.

Bet tās ir lētas. Ienesīgas. Un pārtikas industrija simts gadus ir pārliecinājusi visus, ka tās ir veselīgas. Alternatīva — atzīt, ka rūpnieciskos tekstila atkritumus nekad nevajadzēja pārvērst pārtikā — prasītu atzīt, ka pēdējo 110 gadu uztura ieteikumi jau no paša sākuma bija fundamentāli sagrozīti.

Tava vecvecmāmiņa gatavoja ar speķi, jo tā cilvēki darīja gadu tūkstošiem. Tad Procter & Gamble vajadzēja pārdot ziepju alternatīvas — un viņi nejauši radīja lielāko uztura pārmaiņu cilvēces vēsturē.

Mēs apmainījām dzīvnieku taukus, kas būvēja civilizācijas, pret fabriku atkritumiem, kas rada slimības.

Ziepjražotājs uzvarēja. Tava veselība — zaudēja.