Pārdomas pēc izrādes.

Šoreiz gribu pārakstīt aktrises teikto, jo labāk , viekārši, nav iespējams pateikt.

Mani lielākie kritieni augšup ir bijuši mirkļos, kas šķitis-zemāk vairs nav kur krists.Viss, esmu sasniegusi pašu bedres apakšu.Te arī mani aprociet.Un tieši šis galējais punkts vienmēr izrādījies kā grūdiens pa spirāli uz augšu.Kad visa kontrole, visas gaidas, visi "es zinu, kā ir jābūt" palaisti vaļā , pēkšņi atveras jaunas durvis.Tādas, par kurām es nemaz nenojautu, Tādas, kuras var atvērties vienīgi, kad beidz spirināties un ļaujies Kosmosa upei, lai tā Tevi nes. /KristīneKrūze/

Tāpēc ar gadiem iemācāmies priecāties par mazajām iespējām un laimītēm.Bieži, jaunībā, mēs esam, gadiem, dzīvojot laimē skatījušies tālumā .Domājot, ka aiz tā kalna noteikti būšu laimīga.Bet kad krīti, saproti, ka tev viss ir bijis lai smaidītu.Tad tu atver acis un pasakies par visu, arī par pierastām lietām, jo paļaujies un zini, viss uz augšu, arī domāšanā.Te ir daudz dāmas , kas to māk.Smaidīt par to, ka viss ir labi.

Sieviete uz pjedestāla.

citi ieraksti mairita1971 d-grāmatā (~306)

Komentāri

lapsene0306: Pēc kritiena ir jābūt spēkam piecelties, nežēlot sevi, nevainot citus. Visu pārdomāt kāpēc viss tā, saprast, ka nenotiek nekas tāpat. Ja visu saproti, tad arī sākas jauns ceļš uz augšu.

2026-01-05 20:34

mairita1971: Jauki ,ka esmu sapratusi kāda veiksminiece esmu.Un sapratusi,ka tiks dots vajadzīgais ne tas ko vēlos.Jo skatoties manas vēlmes pirms gadiem būtu iebraukusi auzās,ja piepildītos..Man patīk,ka soli pa solītim arī Tu savos blogos centies uzrakstīt skaistos brītiņus.

2026-01-05 20:45

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.