Laipa.

Anna kā jau visi mazi bērni, kurai interesēja vēl neizzinātais. Jau kuro reizi Anna mēģināja iet uz dīķa pusi, izpētīt jauno laipu, bet viņas plāni vienmēr tika izjaukti. Nu bija pienākusi tā reize, ka viņu neviens netraucēja. Tas bija viens mirklis un viņa atradās pie dīķa, kurā skaļi kurkstēja vardes, lidinājās mazi helihopteri, kurus lielie bērni sauca par spārēm, pa ūdens virsmu staigāja kukaiņi garām kājām. Viss tika nopētīts, kas atrodas apkārt. Pastāvējusi uz laipas, Annai iešaujas galvā doma, ka vismaz ar vienu kāju jāpamēģina uzkāpt uz ūdens virsmas, tāpat kā to dara tas kukainis ar garajām kājām. Meitenes ķermenis sasvērās un viņa iekrita dīķa malas kalmēs. Ieķērusies ar rokām kalmēs, ar kājām par dīķa dūņām kārpoties izdevās tikt laukā no dīķa. Nobijusies un raudādama meitene devās uz mājām ar vienu kurpi kājās, otra bija palikusi dīķa dūņās. Tās Annai bija jaunās kurpes, kuras tikai pāris dienas atpakaļ bija nopircis tētis. Mamma jau pa taciņu skrēja pretim Annai, paņemdama to klēpī un cieši, cieši pieglauzdama sev klāt. Tā beidzās Annas brīvsolis pie dīķa jaunās laipas.