Murgi.

Vienā rudenī uz skapja augšas uzliku ķirbi, jo citur viņam vietu neatradu. Tā viņš ilgi tur savu vēderu izgāzis gulēja un uz visiem no augšas skatījās. Tad kādu dienu gribēju pārlikt plauktā, kurš bija zemu, bet pakustinot ķirbi no viņa sāka ārā tecēt viss viņa iekšā sapuvušais saturs.

Tagad mazliet man tuvāka tēma, dzīvnieki. Būsiet jau dzirdējuši, ka laukos jāuzskaita katra mazmājiņa, nu tās kurās kādreiz bija avīzes uz nagliņas un varēja mazliet atpūsties, un palasīt. Tagad laiki modernāki sēž uz kārtīga poda un baksta jaunākās ziņas telefonā. Govis. Govis, tie saucamie ragu lopi esot tie kas traucējot mums pilnvērtīgi elpot un iet uz zaļo kursu. Cūkas, kurām ik pa brīdim uzbrūk tā trakā slimība, jānokauj un jāsadedzina. Tagad ķeras klāt suņiem, redziet par skaļu rejot, būšot jānosakot riešanas skaļums. Tur atkal vajadzēs kontrolētājus, papīru rakstītājus, kontrolētāju kotrolierus. Neesmu gan dzirdējusi vai ir tāds mērinstruments ar kuru mēra riešanas skaļumu. Ko darīs ar tiem suņiem, kuriem tā balss , kā operas dziedātājem? Noteikti, ka saimnieks maksās soda naudu par mīluļa skaļo balsi. Kad tik nepienāk kārta arī gaiļiem , kuriem no rīta patīk modināt un teikt, ka šodien būs skaista diena. Tā nu laukos, brīnums pēc brīnuma, spēj tik pildīt kāda ķirbja murgus.