Es daudziem nepatīku

Šodien atkal pierakstu sev dienasgrāmatā – ne visiem patīku, bet tas jau ir likums kā nodokļi, bez variantiem. Pirmkārt, ir cilvēki, kuri nelasa – anketā viss ierakstīts, dienasgrāmatā atkārtots, bet jautājumi nāk kā bumerangs. Es viņus saprotu, jo ar burtiem ne visi ir draudzīgi, dažiem tie šķiet burvestība bez atšifrējuma. Pieņemu arī – jo kur burti neaug, tur aug fantāzija, un tā ir sava izdzīvošanas skola. Otrkārt, ir atkarīgie no spermotoksikozes – viņiem dzīve ir viena nepārtraukta ekspromta vēlme. Es viņus cienu, jo hormoni vienmēr ir gatavi bez darba grafika. Bet, ja seksualitāte skrien bez stūres, tad tas jau ir sistēmas defekts, ne kompliments. Lai viņi piedāvā savas dūdas citām dūdām, jo visam savs adresāts. Treškārt, ir vientuļās sievietes, kurām nepatīk, ka portālā kāds iemet vēl vienu kazu. Es viņas saprotu – ja tev nav neviena, tad skaitļi šķiet netaisni. Skumjā aritmētika saka: vienai plus divi, otrai mīnus viens. Arī puišus saprotu – viņiem tagad jāsalīdzinās arī ar vīriem, un tā ir konkurence ar dubultu procentu likmi. Nākošā kategorija – emocionālās atkarības provocētāji, tie, kas saraksti pārvērš par bada diētu, lai pēc viņiem noilgojas tā, ka jau siekala tek līdz grīdai. Psihologi šim ir devuši diagnozi – atkarīgās personības traucējums. Tā ir tāda īpaša matemātika, kur mīlestība tiek skaitīta ar minūtēm un atbildēm. Un tad nāk heiteri – tos es mīlu. Viņi ir kukainīši ar raksturu, un raksturs ir vērtība, pat ja kodīgs. Daba visus pieraksta sarakstā, arī viņus, un psiholoģija atzīst – heiters ir cilvēks, kas grib, lai viņu pamana, tikai dara to ar mīnusa zīmi. Bet mīnuss jau ir tikai apgriezts plus. Nu, ko Kastings paliek kastings. Tāpēc, ka negribas vakaros nākt mājās ar secinājumu; mīļais es šodien atkal pārliecinājos, ka tu esi vislabakais.