Sveika, kā iet, ko dari?

Nu, draugi, es esmu šeit. Jā, šeit. Un tas jau ir sasniegums, jo biežāk mani var atrast reālaja dzīvē nekā portālā.
Saņemu vēstules: “Sveika, kā iet, ko dari?”Redziet, sarakste mani neinteresē. Sarakste ir tiem, kas māk rakstīt trīs stundas un beigās sarunā satikties tikai sapņos. Es gribu izklaidi reālajā dzīvē.
Jā, izklaidi! Bet ne pie šķūnīša, kur fonā žurkas aplaudē.
Man patīk publiskas vietas. Kur ir gaisma, cilvēki, mūzika… un vēlams neviens nelien krūmos paskatīties, vai viņu nefilmē “Bez tabu”.Ziniet, ir tādi, kas baidās, ka Coldplay koncī viņus noķers kamera. Nu, piedodiet – ja jūs baidāties no kameras, tad mājās noteikti spoguli arī turat tumšā maisā.Un vēl, uz “Sveika” neatbildēšu. Uz “Kā iet?” arī nē.
Un “Ko dari?” – tikai tad, ja jūs tiešām interesē, vai es esmu beidzot iemācījusies nomainīt printera tinti. Spoileris: nē.Rakstiet prezentāciju. Ar vizualizāciju! Ja nevarat – uzzīmējiet sev karikatūru un atsūtiet. Man vismaz būs, par ko pasmieties.Un, starp citu, šeit esmu reti. Ja neatbildu ātri, tas nav personīgi. Tas ir mans dzīvesveids – nereaģēt uz ziņām ātrāk kā internets deviņdesmitajos.Tātad, kopsavilkumā: es negribu tikšanās šķūnīšos. Es gribu dzīvi, gaismu, publiku.Un ja tas kādam liekas sarežģīti – nu tad ko darīt… varbūt rakstiet dienasgrāmatu. Tur jūs vismaz vienmēr būsiet sev interesanti.