Latvijas vēja enerģijas uzplaukums — vai tikai zaļi iekrāsots burbulis?

“Zaļā enerģija” ir kļuvis par politisku karogu.
To vicina pie budžeta pārrunām, Eiropas fondu sadales un sabiedrības pārliecināšanas.
Bet zaļš krāsojums vēl nenozīmē, ka projekts ir vajadzīgs vai efektīvs.

Latvijā tiek būvēti desmitiem jaunu vēja parku ar argumentiem:

• mazināt atkarību no importa,

• attīstīt ilgtspēju,

• atbilst Eiropas prasībām.

Bet te ir realitāte:

• Vēja turbīnas tiek izvietotas vietās ar zemu vēja intensitāti,

• Projekti tiek būvēti par 2+ miljoniem €/MW, kamēr Eiropas vidējais ir 1, 2–1, 5 miljoni,

• Līgumi bieži necaurspīdīgi, iepirkumi apšaubāmi, un reālais saražotais apjoms – nezināms.

Latvija jau saražo sev nepieciešamo elektroenerģijas apjomu.

Mums nav deficīta.
Nav neloģiskas atkarības.
Nav steidzama iemesla celt simtiem turbīnu, ja vien mērķis nav kas cits — piemēram, naudas “pārvietošana”.

• Vēja parki tiek būvēti bez skaidras nepieciešamības,

• Tiek izmantotas ES subsīdijas bez atbildības par efektivitāti,

• Trūkst skaidras stratēģijas par:

  • tīkla noslodzi,

  • ilgtermiņa uzkrāšanu,

  • un atdevi investīcijām.

Ja Tu būtu projektētājs bez sirdsapziņas — šī būtu zelta bedre.

Nav vajadzīgi 50 grafiki, lai saprastu:

Turbīnas, kas neko neatrisina, ir tikai dārgi balti ziloņi ainavā.
Vai precīzāk — betona pieminekļi nevajadzībai.

Latvijā nav uzkrāšanas infrastruktūras.
Nav reālu eksporta kanālu, kas atmaksātu ieguldījumus.
Nav arī kontroles mehānisma, kas ļautu sabiedrībai redzēt cik saražo un kāpēc maksā tik dārgi.

• Kā Rail Baltica,

• Kā OIK shēmas,

• Kā vēl viens "attīstības projekts", kur nav attīstības, tikai izdevums.

Mēs būvējam infrastruktūru, kas:

• nav vajadzīga pēc būtības,

• nav ekspluatējama bez pastāvīgiem ieguldījumiem,

• un nekad neatmaksāsies.

Un mēs to darām, kamēr lielākā daļa sabiedrības guļ, un atbildīgie cilvēki klusē.

“Latvija jau saražo sev nepieciešamo apjomu.”
Viss pārējais ir ilūzija.
Zaļa ilūzija, kas maskē patiesu nekompetenci vai tīšu izšķērdību.

/ Raksta autors: Ričards
Cilvēks, kas zina, kā uzbūvēt tā, lai stāv. Un stāv ilgi.