Kino vakars ar pļerdakiem...

Kanāda, 1898. gada vasara. Vācu kolonistu grupa segtos ratos kopā ar nastu zirgiem un savām nedaudzajām mantām dodas uz tālajiem ziemeļiem. Septiņi ceļotāji dodas ceļā no Aškroftas, pēdējās dzelzceļa stacijas. Kopā ar savu vadītāju, ekstravaganto "biznesmeni" Vilhelmu Laseru, viņi cer atrast savu laimi nesen atklātajos Dousonas zelta laukos, taču viņiem nav ne jausmas par grūtībām un briesmām, kas viņus sagaida divarpus tūkstošu kilometru garajā ceļojumā. Drīz vien sevi piesaka dažādas ķibeles, nenoteiktība un spēku izsīkums, un konflikti saasinās. Ceļojums šos vīriešus un sievietes ieved arvien dziļāk neskartās dabas draudīgajā tuksnesī. Skaisti uzņemts, lēns vācu vesterns - "Zelts" (2013).

Galvenajā, Emīlijas Meijeres, lomā lieliskā vācu aktrise Nina Hoss, kura, starp citu, šogad 7.jūlijā svinēja savu piecdesmito dzimšanas dienu. Viena no viņas ievērojamākajām lomām noteikti ir 2008. gadā pēc vācu žurnālistes Martas Hillersas autobiogrāfiskās grāmatas motīviem uzņemtā filma "Sieviete Berlīnē" ("Anonyma – Eine Frau in Berlin"), bet tas jau ir cits stāsts pavisam citā kontekstā...

Skatoties filmu "Zelts", iedomājos, ka tā savā ziņā velk paralēles ar to, kas sagaida teju katru, kas ierodas šeit: sīki kašķi un tenkas, nomācošā vienveidība un garlaicība, ilūziju sabrukums un varoņtēlu pēkšņa izgaišana. Mūsu "Epifanijai" filma varētu sevišķi iet pie sirds - viņai ir tuva "pļerdaku" tēma...