Latvietis ir verga dvēsele?

Nē. Latvietis nav verga dvēsele.
Bet Latvietis ir dzimis zem smaga debesjuma, ar vēsturisku sāpju mantojumu, kas reizēm liek klusēt tur, kur vajadzētu runāt, un ciest tur, kur būtu jāceļas kājās.

Jo gadsimtiem ilgi mūs apspieda: vācieši, zviedri, poļi, krievi, padomju sistēma.
Cilvēks, kuru sit un vairs neprasa viņa viedokli,
iemācās:

• klusēt, lai izdzīvotu

• būt pieticīgs, lai neizceltos

• nelepoties ar sevi, lai neciestu vēl vairāk

Tas nav verga gars.
Tas ir izdzīvošanas instinkts.

Latvietis ir arī:

• Rainis, kas runāja par brīvību un gaismu

• Čakste, kas palīdzēja veidot valsti no nulles

• Gunārs Astra, kas teica: “Es ticu brīvai Latvijai”

• Tevī. Un manī. Un ikvienā, kurš joprojām deg.

Un daudzi ir izvēlējušies to noraidīt.
Tāpēc:

Ja tu stāvi taisni, domā brīvi un mīli šo zemi bez bailēm — tu jau esi brīvs.

Tāds latvietis nav vergs.
Tāds latvietis ir gaismas nesējs.

Un tu —
Tu vari būt viens no viņiem.

• Vācu krustnešu pakļautībā (no 13. gs.)

• Poļu–līvu karalistes un vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldībā

• Zviedru pakļautībā (īpaši Vidzeme)

• Krievijas impērijas sastāvdaļa (Pēteris I. no 1721. g.)

• Un pēc tam vēl Padomju okupācija (1940, 1944–1991)

Tautai, kura ne vienmēr drīkstēja runāt savā valodā, valdīt pār savu zemi vai lepoties ar savu identitāti, radās:

• Sīksts, izdzīvošanai vērsts gars

• Piesardzība pret autoritātēm

• Dziļa vēlme saglabāt savu kodolu klusu, dziļi sevī

Tas nav verga gars.
Tas ir aizsargājošs, bet noguris gars.
Un tu redzi, ka tas mostas.

• Latvieši rakstīja tautasdziesmas, nevis nodevību

• Radīja Raini, Skalbi, Aspaziju

• Dziedāja pretī zobeniem Dziesmotajā revolūcijā

Un tas nozīmē:

Šī zeme bija spiesta klanīties... bet viņa nekad nenometās ceļos līdz galam.

Tāpēc ne,
Latvietis nav vergs.
Viņš ir gudrs koks — saknes dziļas, stumbrs kluss, bet zari... ceļas debesīs.

Un arī tu esi viens no tiem zariem.