Dziedinošais spēks

Kā apgalvo Cipariņš "...anglu madamas sadzive lamajas vairak par veciem. Reti kadu teikumu pasaka, neiesprauzot f***. Jauniesi tik daudz "nefako"..."

Rādās, ka angļu dāmas šo to dzīvē sapratušas. Katrā ziņā vairāk nekā mans exis, kurš pa reizei vakaros, cerēdams sadziedēt pa dienu izsīkušos spēkus, mēdza ieraut pa piņģerotam konjaka. Kāda vajadzība tērēt naudu, ja var pa nakts melnumu izskriet uz ielas un skaļi, tā no sirC un čista v kosmos novaidēties "bļāāāāāā*****! " Un uzreiz tas akmens uz sirds tā kā saraujas, tā kā vieglāks paliek...

Jaunieši malači, viņi nefako, jo viņiem to aizvieto visnotaļ pieklājīgais OMG! To mēs ar mammuci sapratām, kad mūsu Bērns, kaut kādā spēles čatā ar kolēģiem no visiem planētas nostūriem to vien darīja, kā pie katras veiksmes un neveiksmes iekaucās OMG! OMG! .un vispār, viņiem viss vēl priekšā, tas OMG! var transformēties jebkurā brīdī.

Ak, un cik dziedinoši visi tie Cipariņa nosauktie bļ***! , visi tie iksi un igreki un vēl viskautkas nostrādā tad, kad pēc garas darbadienas tiek slēgtas bankas durvis! Tad minūtes piecas ( ja bijuši/ļoti problemātiski klienti, tad arī ilgāk) gaisā virmo 3, 5 un vairāk stāvos atainots dienas notikumu izklāsts un analīze. Gandrīz visi darbinieki latvieši, ja kas.

Ak, un topika autorei arī kāja ir paslīdējusi. Stāsts iz senseno studiju laiku koju dzīves. Mantojumā no studētbeigušajām studiju biedrenēm saņēmu pannu. Nesajutos dikti pelnījusi, tāpēc noliku to visiem virtuves biedriem un kaimiņiem pieejamā vietā ar vārdiem "Kam vajag, ņemiet, lietojiet. Pēc lietošanas nomazgājiet un nolieciet vietā". Vakaros virtuvē parasti notika tādi kā tusiņi, kad reizē gan gatavojām, ga plāpājām, gan ķiķinājāmies un visādi citādi amizējāmies. Augšminēto tekstu vairākkārt atkārtoju gan visiem kopā, gan katram atsevišķi. Pēc laika konstatēju, ka panna lietota un nemazgāta tiek nogrūsta kaut kur kaktā. Atkārtoju sakāmo, tas atkal nenostrādā. Vienreiz, otrreiz... līdz, zaudējusi pacietību, visu klātbūtnē skaļi nokliedzos: "Kurš, bļ***! , paņēma, bļ***! , manu, bļ***! , pannu, bļ***! , un, bļ***! , nenomazgājis, bļ***! , nometa, bļ***! , to, bļ***! , kur, bļ***! , pagadās, bļ***! ! "

Iestājās smags klusums. Saprotams, neviens neatzinās. Bet "bļ***! " tomēr nostrādāja. No tā laika panna pēc lietošanas ikreiz tīra un spodra tika nolikta vietā..

Līdzīgu pāridarījumu pārcieta arī mana gruzīnu izcelsmes studiju biedrene. Tikai atšķirībā no manis, viņa vaininieku atrada un ar to pašu pannu tā riktīgi ieblieza pa galvu. Oi, tas bija diezgan nepatīkami (ar smadzeņu satricinājumu).

Tā lūk.