VATŅIKS – VISUMA VILNAS ZEĶE, KAS PIESŪKUSIES MĒSLIEM UN TAGAD NEVAR SAPRAST, KĀPĒC SMIRD

(...kā no prastākās lupatu jakas izaug vesela domāšanas paralīze un smadzeņu deģenerācijas epidēmija! )

Nu, ko, jūs, putekļu ērces un sociālā tīkla skābie atviļņi! Šodien runāsim par parādību, kas ir tik lipīga kā bomža drebuļi uz -20°C soliņa. Par VATŅIKU.

Vatņiks nav cilvēks. Vatņiks ir kodēta vīrusa fails, kas pēc inficēšanās pārņem smadzenes un pārvērš tās par vienu milzīgu, propagandas sūdu reciklējošu blenderi.

Saproti, tas nav prasts indivīds, kurš vienkārši grib “kārtību” vai “stabilitāti”. NĒ. Šis indivīds ir iebridis tik dziļi smadzeņu kanalizācijā, ka pat sūdi viņam smaržo pēc mātes dzimtās valodas. Un pats labākais – viņš pat nezina, ka ir vatņiks!

Tu vari viņam pateikt – čau, draugs, tev galvā ir padomju paliekas. Un viņš?! Viņš sāks locīties epileptiskos krampjos un kliegt, ka VATŅIKS ir tikai Putina banda, Kremļa trollis un krievu imperiālisma gļotas!

Bet tad – ak, brīnums! – pēc minūtes viņš pats darīs TO PAŠU. Dziedās slavas dziesmas “pareizajai” varai, rīs ar karoti propagandu un blazmos jebkuru, kas saka, ka arī otrā pusē viss nav tik balts un pūkains.

Tāpēc vienīgais jautājums – KO TAS TEV ATGĀDINA?!

ZOMBĒTĀS VATES EVOLŪCIJA

Sākumā vatņiks bija tikai lupatu jaka. Tāda smirdīga, ar taukainiem pleciem un piesūkusies padomju laikmeta siera sēnalām. Uzvilki – un BOOM! Tu esi vienāds ar visiem pārējiem, laimīgs par to, ka tev vismaz ir šis mēsls, jo visiem citiem arī ir.

Un tad… sāka augt!

Sākumā tas bija tikai mīļš sapnis par “stipru valsti” un “stingru roku”. Tad nāca nepamatotas pretenzijas uz visu apkārtējo pasauli. Un beigās – pilnīga atbrīvošanās no kritiskās domāšanas, līdzīgi kā pēdējai alkohola molekulai bomža aknās.

Un tad, draudziņ, kad šķita, ka tikai krievu burkšķētāji šajā spēlē piedalās – BAM, PIF, PAU! – Latviešu turbo-vatņiks!

Jā, tie paši, kas lamāja okupantus, tagad paši dzied tās pašas sūdu dziesmas, tikai ar citiem vārdiem! Jo, redzi, problēma nav valstīs, tautībās vai valodās. Problēma ir zombējamās smadzenes, kas, ja vienreiz ir atvērtas vatei, nekad vairs neslēgsies kritiskās domāšanas režīmā.

Rezultāts? Vienalga, vai runa ir par impērisko padomju pensi, nacionālo eiforiju vai jebkuru citu “vienīgās patiesības” stulbumu – vienmēr atradīsies kāds, kurš pateiks: “JĀ, LŪDZU, VĒL! ”

Un tu? Tu, kamēr domā, kam pieder nākotne, jau esi līdz elkoņiem samīcīts nākam

ajā sūdu vilnī.