Pārdomas.

Ja cilvēks aiz sava stulbuma vai nezināšanas nodara otram ļaunu, tad to vēl var piedot, aizmist nē. Apzināti otram darīt ļaunu, priecāties par saviem ļaunajiem darbiem, tad tas nav piedodams. Gāju tam visam cauri, un neesmu aizmirsusi tās``personības`` kurām nebija nekādu sirdsapziņas pārmetumu mani apliet ar dubļiem. Nevienai no šeit esošajām neesmu neko izdarījusi, bet nācās man uzklausīt apriešanu. Jūs parādījāt tikai savu iekšējo tukšumu, savas dzīves nepiepildītās vēlmes, kuras arī nepiepildīsies, jo tā ir jums samaksa par uzvedību. Tēlojat te tik zinošas un pareizas visās jomās, bet iekšā viss sapuvis. Tās ir pārdomas pēc pēdējo dienu lasītajām dienasgrāmatām un no tā ko pati esmu šeit piedzīvojusi.