ceļš

Uzdūros atkal šim ierakstam, kurš kādreiz lasīts, bet savu aktualitāti nav zaudējis, jo dzīve ir ceļš un ceļš ved uz pārmaiņām, sevis izpratni un pieņemšanu.

Es baidījos no atraidījuma, Līdz iemācījos nekad neatraidīt sevi.

Es baidījos no pamestības, Līdz iemācījos nekad nepamest sevi.

Es baidījos no citu viedokļiem, Līdz iemācījos, ka tiem nav lielāka svara par manu paša viedokli.

Es baidījos no sāpīgiem nobeigumiem, Līdz sapratu, ka tie ir arī jauni sākumi.

Es baidījos izskatīties vājš, Līdz sapratu, cik stiprs es patiesībā esmu.

Es baidījos, ka mani uztvers kā mazu un nenozīmīgu, Līdz atklāju savu īsto spēku un potenciālu.

Es baidījos, ka mani uztvers kā neglītu, Līdz iemācījos pilnībā novērtēt savu skaistumu.

Es baidījos no neveiksmes, Līdz iemācījos, ka tā ir ilūzija, Ja raugāmies caur mīlestības, izaugsmes un mācīšanās acīm.

Es baidījos justies slikti, Līdz iemācījos, ka tas ir ģēnialitātes dzimšanas vieta Un vieta, kur notiek manas lielākās pārmaiņas.

Es baidījos no pārmaiņām, Līdz sapratu, ka tās ir neizbēgama dzīves sastāvdaļa Pasaulē, kur viss ir īslaicīgs un pārejošs.

Es baidījos būt viens, Līdz iemācījos pilnībā pieņemt un novērtēt savu paša sabiedrību.

Es baidījos no savas unikalitātes, Līdz iemācījos, ka tieši tur slēpjas mana varenība.

Es baidījos no tumsas, Līdz atcerējos, ka es esmu gaisma.

Un es baidījos no dzīves, Līdz atcerējos, kas es esmu.

- Tahlia Hunter