Izrāde

Pārdomas pēc izrādes Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu Dailes teātrī. Spēcīga izrāde, izcils tēlojums.

Izrādes koncepts bija savdabīgs - mūsdienīgā izteiksmes formātā parādīt skatītājiem būtisko un likt aizdomāties - vai mēs drīkstam kādu tiesāt, vai mēs zinam visus apstākļus un vai mērķis attaisno līdzekļus. Kā zināms, Jūda paņēma 30 sudraba grašus un nodeva Jēzu. Pēc tam lēmumu nožēloja, gribēja mainīt liecību, taču Poncijs Pilāts to nepieņēma un pēc Jēzus sišanas krustā, izdarīja pašnāvību.
Darbība norisinājās šķīstītavā, tiesāts tika Jūda Iskariots. Kā liecinieki izsaukti daudzi iesaistītie un neiesaistītie personāži - Māte Terēze, kura savas dzīves laikā priekš nabagiem bija ņēmusi asiņaino naudu cēlu mērķu labā. Poncijs Pilāts, kurš notiesāja Jēzu sist krustā, taču pildīja savu pienākumu pret romiešiem , lai nodrošinātu pilsētā mieru. Zigmunds Freids, kura pārliecība ir, ka pašnāvnieki ir slimi cilvēki un nav atbildīgi par savu rīcību dzīves laikā, taču pats ir lietojis kokaīnu it kā pētnieciskos nolūkos. Un tā daudzi citi, kuri gan apstiprināja, gan apgāza apgalvojumu, ka Jūda ir vainīgs.

Izrādes epilogā kāda vīra saruna ar Jūdu un stāsts par to, kā viņš saticis savu sieviņu, ko ļoti mīlējis. Taču piekrāpis viņu un pārgulējis ar citu sievieti. Nākošajā rītā it kā viss bijis kā parasti - sieviņa uzvārījusi kafiju, pagatavojusi brokastis, taču viņš sapratis, ka nekad vairs nebūs tā, kā bija. Tu paņēmi sudrabu, viņš teica Jūdam, bet es pakāsu zeltu. Saruna ar savu sirdsapziņu.