sievietes tā cenšas

tā cenšas pievērst vīrieša uzmanību. ar nagiem, visādiem mākslīgiem nagiem. pričenēs tur visādām lakām un smaržām. ja tu padomā, tie ir kā ziedi, kā augļu koki, kas cenšas saistīt kukaiņus no debesīm un garāmtraucoša vēja.

uzmanība. tāpēc tā sacenšas pēc uzmanības. un tas ir vajadzīgs, tur nav kļūdas. dabas izpratnē, tas ir vajadzīgs. bet vīrietis to nesaprot, būdams zēns. acis iet uz visām pusēm kā konfekšu veikalā. daudz vēlāk pielec. pati daba mēģina piesaisīt otra dns.

un ka visaugstākās būtnes materiālā pasaulē, tās ir dziļi garīgas būtnes. emocionālas.

vīrietis ir nācis tieši no Dieva rokas, sieviete ir nākusi no vīrieša dns.

Dievs vīrieti radīja tā: radīsim cilvēku mums līdzīgu(daudzskaitlī Dievs runā... ar kādu. Sevi? padomā par trīsvienību.)

mēs tiesāsim enģeļus.

un Dievs radīja visādus zvērus un veda pie cilvēka, lai cilvēks piešķir tiem vārdu. un kā cilvēks nosauca radību, tā tai būs saukties. bet cilvēkam bija skumji(vientuļi). cilvēks zināja gan materiālo pasauli, gan garīgo. viņam bija kontakts ar to un to.

Dievs iemidzināja cilvēku un "izņēma tā ribu" un radīja sievieti un pieveda klāt cilvēkam. un cilvēks pateica: "viņu sauks par sievieti, vīrs atstās tēvu un māti(viņš pravietoja, jo vēl nebija ne tēva, ne mātes) un viņi taps par vienu(bērnu un ģimeni) un piepildīs pasauli."

tas nav zinātnisks stāsts par to, kas notika. jo katram bija nepieciešama pieeja izpratnei par to, kas ir noticis.

mēs sākām iepazīt pasauli, no riteņa līdz pietuvoties grūti aptveramām pašas esības sākumam. tā bija jānotiek, ja tu palaid dzīvība nevis robotu, tam pašam ir jāiepazīst viss. kā notikumā ar dzīvnieku nosaukšanu.

visā kņadā ir tik viegli pazaudēt to, ka vēl svarīgāka, pat daudz lielāka ir garīgā pasaule. netici? paklausies mūziku vai citas mākslas. lai arī tās ir materiālas izpausmes, tās visā ir garīgas. tātad, tik nozīmīga cilvēka būtības daļa nav materiāla, bet garīga.

tas dod mērauklu.

Kristus saka, ka jaunajā pasaulē nebūs vīru un sievu, bet viņi būs kā enģeļi, tur neprecēsies un nešķirsies. tas arī nozīmē to, kam ir jānotiek materiālā pasaulē kā dzīvības likumam, nenozīmē justies pazemotam, ja ir tam jāklausa un jādzīvo saskaņā.

kad tu guli, satinies, lai būtu siltums un skaties debesīs, tu zini, ka katra zvaigzne paklausa tam, kam tā ir domāta. tajā nav kauna, bet ir gods, jo ja tās darītu kā patīk, nebūtu paša debesjuma, bet viss kļūtu par haosu.