vērtība

turpinot par vērtību un arī mērķiem, es domāju, ka mērķi nav iespējami ārpus citiem. ja es tos mēģinu sameklēt sevi, rezultāts ir tukšums.

par vērtību. vai tad nav tā, lai jebkam piešķirtu vērtību, ir jābūt mērauklai? kā var kaut ko izmērīt pats ar sevi? to nevar! jēga un mērķi ir it kā citu spēku šai saulē izveidoti. un tu tos salīdzini, iespējams ar sevi un tad meklē, kas der, kas neder.

sevī nav jēgas, tas ir egocentrisms. visu pasauli ir veidojis kāds, kas neesmu es. kā es varu mērīt sevi pat ja man ir termometrs mutē, ja nav visa parējā?

bet ja nav visa parējā, attiecībā pret ko es noteikšu, kam der tas, ko es redzu?

mana "jēga" vai tas, kas es esmu, mana vērtība te, tā ir tikai saprotama visa parējā kontekstā. un tas ir ārpus manis. ja tas ir ārpus manis, mērķis nevar būt manī. vērtības skala ir ārpus manis.

kā vērts ir jebkurš panākums, ja nav ar ko padalīties un ar sevi nepietiek?

ko tas nozīmē?

tas nozīmē to, ka dzīvot priekš sevis ir taisns ceļš pilnīgā tukšumā.