Suluspiežu stāsts jeb suluspiede no Krievijas

Haha, uzrakstīšu stāstiņu par piedzīvojumiem ar suluspiedēm.

Pirms 2 gadiem iegādājos savu pirmo dzīvē suluspiedi no 220.lv, sagadīšanās pēc no Krievijas, Kitfort 1118 (ja kādu tas interesē). 220.lv atsauksmes par to nebija – tā ka pirku kā kaķi maisā. Kad tas atnāca mājās, kā vienmēr, vajadzēja baigi iespringt, lai izburtos cauri instrukcijai , un saprastu, kā tas strādā, kā izjaucas. It kā sapratu. Saliku kopā, ieslēdzu štepseli – un nekā! Nestrādā! Atkal izjaucu, atkal salieku – bezcers. Totāli vīlusies, jau sākot domāt, kā sūtīt atpakaļ, tomēr pasaucu dēlu – viņš nudien ir gudrāks par mani – tādā nozīmē, ka smadzeņu krokas ir vairāk nekā man un tiešām saprot izeju tur, kur esmu nonākusi pilnīgā strupceļā. Šis arī paskatās uz krievu val.esošajām instrukcijām (krievu val.nesaprot), arī kaut ko griež un klikšķina, līdz beidzot saprot, ka es neesmu aizgriezusi augšējo daļu līdz galam – līdz “atslēdziņas” zīmei. Bet nu negriežas līdz tai atslēdziņai! Tomēr viņam izdevās, klikšķis atkanēja un tiešām, ieslēdzot štepseli, tas darbojās! Tā bija uzvara! Bet! Ne ilgi! Es atkal izjaucu suluspiedi pa daļām, gaidot nākamo lietošanas reizi. Nākamajā reizē atkal tā atslēdziņa negriezās! Atkal vajadzēja 10 reizes izjaukt, atjaukt, salikt, līdz beidzot, pilnīgi pēc nesaprotama iemesla, skaņa noklikšķēja un līdz atslēdziņa zīmei tas trauks tomēr aizgriezās. Vēlāk pamanīju, ja to tarataiku saliek nedaudz mitru, uzreiz pēc mazgāšanas, tad līdz atslēdziņai vieglāk aizgriežas. Un tā es arī darīju. Vieglāk gan būtu bijis to turēt pa daļām, lai nav tik augsts tornis, bet nekad nevarēja zināt, vai tad, kad vajadzēs, vai atkal nevajadzēs ņemties ar “atslēdziņu”. Baigi apmierināta nebiju, bet nākamās 20 reizes mana sistēma, uzreiz saliekot torni pēc mazgāšanas un tāpēc varot aizgriezt līdz “atslēdziņai”, tomēr strādāja. Tad mana sulu spiede kādu laiku pastāvēja neizmantota, tad atkal savajadzējās (salikta jau bija), atlika tik ielikt ogas, ieslēgt slēdzi – un atkal elektrība nestrādā! Un līdz atslēdziņai ir! Biju baigi škrobīga, ka ogas jau biju sabērusi, un ka grūti tagad ārā izbērt.Bet nu atkal vajadzēja saprast, kas noticis. Visādi izņēmos, atkal izliku, saliku, mitru liku un atkal nekā! Atkal saucu dēlu, necerēju, ka viņš sapratīs, bet nedaudz tomēr cerēju, - un viņš nelika vilties! Viņš pamanīja, ka viena no ķepiņām, kas atbild par klikšķi, ir nolauzta. Sanāk, ka pēdējā reizē, kad gribēju dabūt to klikšķi, būšu to darījusi pārak vardarbīgi. Bet es nemūžam pati nebūtu pamanījusi, ka tā plastmasas mala, sanāk, ir apskādēta. Nu ko, vainu atklājām. Bet ražotājs Krievijā. Rezerves detaļas grūti dabūt. Vēl es atcerējos visas savas cīņas ar klikšķi, nolēmu, jāmet tas štrunts ārā, un jāiegādājas “normāla” suluspiede. Šoreiz nolēmu pirkt tikai ar atsauksmēm.

Atkal 220 atradu. Atsauksmes bija. Bosch. Un man patīk Bosch tehnika. Cerēju, ka arī suluspiedes tehnika mani priecēs tāpāt kā pieredze ar citām sadzīves tehnikām. Atnāca. Atkal bija instrukcija, atkal baigi negribējās tajā iedziļināties, viss likās sarežģīts, nesaprotams, bet nu nekas, saņēmos, izlasīju un it kā sapratu. Mani gan piesardzīgu darīja aprakstā, ka tur arī ir speciāls fiksators, kurš atbild par drošību, man jau bija negatīva pieredze ar iepriekšējo fiksatoru "atslēdziņu" (kaut tā vispār nebūtu! ), bet redzēju šos fiksatorus – pat salīdzināt nevar ar iepriekšējo bezcerīgo “atslēdziņu”. Tā ka fiksatori ir ok. Tik augsts tornis kā iepriekšējam nebija, bet diemžēl platāks (mājās man ir vietas deficits, tāpēc baigo monstru negribēju pirkt). Vārdsakot, it kā labi. Izurbos, ieliku iekšā burkānus….Labi, ka ar sirdi neaizgāju ! 2 sekundēs 2 burkāni bija samalti miltos, kaut kas pat pēc dūmiem smirdēja, bet sula nebija. Atkal saucu dēlu, lai palīdz saprast, kur sula palikusi. Viņš man pastāstīja, ka es vāciņu neesmu noņēmusi, lai gan, pēc manas saprašanas, atbilstoši instrukcijām tas jau it kā bija vaļā. Nu ok, viņš tiešām gudrāks. Noņēmām vāciņu, kaut kāda sula tur bija. Bet tie “atkritumi” bija tik daudz, ka burtiski visa burkāna apjomā, tikai samalti miltos. Manuprāt, tā nebija suluspiede, bet superjaudīgs smalcinātājs, kurš pēc smalcināšanas no augļa arī atdala nedaudz sulas, bet tur vēl būtu ko spiest.Šim atšķirībā no iepriekšējā bija siets. Te vēl bija minēts, ka nedrīkst likt mīkstos augļus – banānus u. tml. – jo siets “aizsitas”.

Tad es atcerējos savu krievu suluspiedi. Tas gan nebija smalcinātājs! Viņam tur iekšā tiešām ir tāds rotējošs ripulis, kurš tos “biezumus” vēl spiež. Manai krievu suluspiedei, kura darbojās 100 reizes lēnākā tempā, gan varēja likt iekšā visu ko. Nu jau mana krievu suluspiede ar “atslēdziņu” vairs nelikās tik slikta. Biju izlēmusi to nest uz “tehnikas utilizatoru”, bet tomēr izvilku ārā, ar nostaļģiskām atmiņām vēlreiz pagrozīju rokās, žēlīgi noskatījos uz to noplīsušo plastmasas maliņu, kuras dēļ tas tagad nemūžam neatzīs, ka tā virsa aizgriezta līdz “atslēdziņai”, un tomēr palika žēl mest ārā. Tik vien kā jaunu bunduli vajadzētu dabūt. Bet kur? Krievijā? Varbūt citur? Jā, Krievijā tā suluspiede ir ļoti populāra. Pameklēju, ka varbū tkaut kur Eiropā vai LV vēl detaļas pārdod, bet nē, atradu tikai Krievijā. Aizpildīju anketu ar pieteikumu pēc jaunas detaļas, norādot e-pastu, uz kuru it kā atbildēšot, tikai nenorādīju, ka atrodos Eiropā…., kur paciņas laikam vairs nenonāk. Varbūt nenonāktu arī pirms 2 gadiem.

Ehh, nu tāda ir mana pieredze ar suluspiedēm. Laikam neveiksmīga. Negribas jau krāmēties, dzenājoties pēc tās neaizsniedzamās detaļas – un vai vajag, bet es tomēr jau tā biju pieradusi un pat jau iemīlējusi to grozīšanu līdz “atslēdziņai”, un gribētu dot vecajai suluspiedei vēl vienu iespēju. Cita lieta, ka es tās suluspiedes tik maz izmantoju, ka varētu jau vispār bez tām iztikt…..Nē, bet tā krievu suluspiede tomēr sulu spieda labāk, kaut Boshiņš nenoliedzami jaudīgāk – pat pārāk jaudīgi. Tur ir 2 ātrumi – lēnais un ātrais. Ātro laikam es nekad neizmantošu, pat lēnais ir tāds, ka vajag morāli sagatavoties, cik ātri tiek sasmalcināts auglis putekļos.