Olas un omletes

Tad nu tā. Sveik ar jā, starp cit. Esot tādi putņi un neputņi. Tie pirmie kā jau normāl zos, pīļ, cīruļ, vārn, gulb, pūč, ūp, i pārēj putn – lid uz riņķ un dēj ol. Vakar man vecā kā pie dzimumdien bi omlet uzsitus, tas tā starp cit.

Bet tad ir tie otr – tie neputņ. Tie tik skraid uz riņķ un… ar dējot ol. Piedevām, tie neputņ irot tik drausmīg liel, ta ka tāds vietējs svētels, kas man vis garšīg čūskīn būs no akačim šovasar izlasīš, salikts kop a vien vell dzērv, ko daž pusakl pilsēt fruktīn nez kāpēc grib jaukt a svētel.

Un ta es te tā padomāj – ja jau tas vell neputn i tik liel, ta jau to ol ar i jābūt makten brang. Šito vis run pa tiem putņim un tiem neputņim man vakar viens no kaimīntēvdēlīm atvilkās. Sāk skaidrot, ka grasās te pura malā audzēt tos nelidšos neradījums. Būšot cilvēkim, ku paskatīties. Vienīg, lai mēs a šamā veco, ja nu kādreiz vēl atkal tā kārtīgāk uzkāpt uz korķ, nesadomājot a viņiem jāt mēģināt vai ko.

Tad es šim a teic, ka kā ta tu pajās. Putn tak i putn un, ja kāds ar, jāt vai ko cit nelāg gribēdam, nāk klāt, ka liek a knāb un palec spārnos, ta ej nu, ķer vēj laukā. Bet tad viņ man apgaismoj, ka šitie ir tād dīvain neputņ, kas nemaz nemāk lidot. Es nezin, varbūt šito pilot licenc i kādreiz pa dzērum pazaudēš vai kārtīs paspēlēš. Tas tik tā – es min.

Bet tad es, kā jau es rakstīj, aizdomājos pa to, cik tām olām tur makten brang jābūt. Kamēr vecā pucēj kastroļs pēc to omlet un uz man neskatījās, aizlavījos pa klus pie sav mīļāk paragan Lind uz blakakac. Lind man i tād drusk prātīgāk, pirms pārnākšan uz Purmalspilsēt kultūrsnam un bibliotēk iekš vien un to pašreiz viņ i drusk kau ko kau kād universitāt pastudēš.

Īst smuk jau a to Lind man nesanāc, nebi uz ātr rok ne pudel, ne omlet bļot līdz paķērs un pa vid starp mūs akačiem nekas tāds neaug, ko varēt pa puķpušķ ieskapēt. Nācās izlīdzēties ar sav asts puļķ un to meiten tā lab kārtīg izjārēt. Un, ka viņ nu paņēm pēc to jārēšan cigaret, es šam pras, kā tur ir ar to neputņ un a viņ ol – briesmīg liel jābūt, ja?

Un šī man sak, nu, zin, tur i visād. I tād neputņ, kas nav nemaz lielāk pa tav purv krup. Un tiem to ol ar i tād mazīn. Bet ir a tād, kas i tiešām, kā tu sak, ta ka tāds lops, kas i radies no tā, ka vien teļ izmēr svētel būt vien zirg lielum dzērv priekš paņēms. Un tiem to ol ar i tād pieklājīg.

Sīkāk es vairs neklausījos. A jauno Dievīndēl neko sarunāt nevarēs, šim tik, ka būt, ko ļautīniem rādīt. Tāpēc man te tād lūgum. Ja kād vēl taiss pie mans uz pura mal braukt, ta lai kād to liel neputn paņem līdz. Bet tik dzīv veid! Sievīn sūdzās, ka ol tik dārg, ka varbūt tā varēt to nebūšan risināt, citādāk nākamo omlet es laikam dabūs atkal tikai uz kād jubīl. Ja tā neputņ sagādātāj būs Lind, tad es parād nepalikš un atlīdzinās tāpat kā sav Lind. Ja nebūs Lind, ta domās, ko darīt.