Jezga ap pieminekli

Man nekad pieminekļu jaukšana nav patikusi. Nekādu pieminekļu! Arī to pieminekļu, kas man nepatīk ne vizuāli, ne idejiski. Tā tomēr ir vēsture un vēsturē ir daudz nepatīkamu lappušu, kuras gribētu izdzēst uz visiem laikiem. Tāpat arī biogrāfijā ir notikumi, par kuriem negribētu atcerēties, bet nākas. Vēsture ir patiesība, nepatīkama, riebīga, bet patiesība, un pieminekļi to neļauj aizmirst. Uz patīkamiem meliem vien nākotni uzbūvēt nevar.

Visām darbībām un lēmumiem ir jābūt racionāliem ar konkrētu iemeslu, mērķi un sasniedzamo rezultātu. Pašlaik es neko racionālu neredzu. Kārtējo reizi vienas neatrisināmas problēmas vietā tiek radīta cita. Visa jezga ap pieminekli taču ir sakarā ar karu Ukrainā, bet mēs gribam pieminekli nojaukt un viss ir tikai ap to. Viens bezveidīgs, bezdvēselisks betona gabals, kam gar īsto problēmu nav nekādas daļas.

Kas tiks atrisināts, nojaucot Uzvaras (Okupācijas) pieminekli?

Vai pieminekļa nojaukšana kaut kādā veidā palīdzēs apturēt karu Ukrainā? Laikam jau nē.

Vai pieminekļa nojaukšana kaut kādā veidā palīdzēs celt Latvijas aizsardzības spējas pret varbūtējo agresora iebrukumu? Arī nē.

Vai pieminekļa nojaukšana kaut nedaudz izmainīs atsevišķas tautas daļas pārliecību un vairos lojalitāti Latvijai? Nedomāju gan. Tā politiskā nostāja jau robežojas ar ticību, un pret ticību jebkuri racionāli argumenti ir bezspēcīgi. Nelīdzēs ne pieminekļu novākšana, pat ne dievnamu graušana. No tā viņu domāšana nemainīsies.

Tas ir zemiski, jo visas šīs diskusijas ir tikai tāpēc, lai kāds varētu uzspodrināt savas spalvas, kāds organizētu savu priekšvēlēšanu kampaņu, risinātu mūsu sīkās iekšējās problēmiņas, kamēr Ukrainā notiek nenormāli asiņains karš, sprāgst bumbas, sabrūk mājas un izdziest dzīvības. Tas ir zemiski! Tik pat zemiski, kā ar milzīgi cēlu žestu “noziedot” palīdzībai ukraiņu bēgļiem novalkātu, noplīsušu un vēl arī netīru apģērbu (pie mums nebūt nav retums).

Ko mēs darīsim, lai palīdzētu ukraiņiem uzvarēt? – Nojauksim pieminekli Rīgā! (?) Un vēl saziedosim savas novalkātās drēbes – būs viņiem grīdas lupatas (tikai viņiem vairs nav grīdu, ko mazgāt).