Viņš apsēdās priekšnamā uz soliņa. Paņēma vienu manu zābaku un pastiepa atvērtu plaukstu. Pacēlu kāju. Viņš satvēra to pie potītes un mirkli apdomājis, nolika zābaku uz grīdas. Ar abām rokām glāstot zeķoto pēdu, sāka skūpstīt potītes, pēdas izliekumu, pacēla kāju uz augšu un noskūpstīja arī papēdi. Tad virzoties pa pēdu ar degunu, dziļi ievilka nāsīs pēdas smaržu. Skūpstot pirkstus, nedaudz iekodās īkšķī. Viena roka turēja kāju pie papēža, ar otru bija aizslidinājies pāri ikriem līdz celim. Nedaudz to paglāstījis, turpināja ceļu augšup. Pabīdījis svārku maliņu augstāk, sāka pētīt zeķes mežģīni. Pieliecās un noskūptīja kājas iekšpusi, kur sākas mežģīnes. Ieskatījās man acīs un paņēma zābaku. Hilfigers brīvi uzslīdēja. Aizvilka rāvējslēdzēju. Atlaida manu kāju, noliku to uz grīdas. Pacēlu otru kāju, uz kuras biju žonglējusi visu šo laiku. Izveicis visu to pašu arī ar otru kāju, piecēlās un pasniedza man mēteli. Pagriezos un ievilku rokas. Viņš aizvēra mēteli, piekļaudamies no aizmugures, apskāvis ar abām rokām. Pavirzījis matus nostāk, noskūpstīja kaklu. Skudriņas darīja savu un es turpināju trīsēt, kā pēdu skūpstu laikā. Kaut kā saņēmāmies un devāmies pastaigā. Čiekurkalna mazās ieliņas bija klusas un tukšas. Ik pa mirklim tās pieskandināja mūsu skaļie smiekli. Kāds dzērājs apstājās un pajautāja viņam - Hei, sosed, pravda, cto Chiekurkalns jest stoljica Rigi? Iespurdzāmies smieklos atkal. Maximā pirktā Vana Tallin mazītiņā blašķīte sasildīja nemīlīgajos laikapstākļos. Kāda retā garāmejošā tante skatījās uz mums nicinoši un nosodoši par to, ka tikko bijām ietves vidū stāvējuši un skūpstījušies.

Biju atradusi arī skumji maigo ezeru.