Skatījos 3D filmu. Zvārgulīte bija lieliska. Zaļā kleitiņa bija ļoti īsa. Izjusti priecājās par vīrieša darba atribūtiku. Tas bija ļoti liels, tomēr ne milzīgs. Kad Zvārgulīte apsēdās apgrieztajā pozā, sajutu daktera pirkstus slīdam pa mani. Frivolie pieskārieni no sākuma šokēja. Kad pirksti veikli atrada lūpas, sēdēju platām kājām. Sēžot daktera krēslā, tas bija ļoti ērti. Zvārgulīte kļuva aizvien ņiprāka, viņai bija ļoti spēcīga kāju muskulatūra. Atslābu un ļāvos daktera pirkstiem. Pamazām tie slīdēja aizvien zemāk. Uz mirkli atrāvies no manis, dakteris atgriezās ar vēl apņēmīgākiem pirkstiem. Viens no tiem viegli ieslīdēja manī. Uztaustīja īsto vietu. Sāku just, ka zaudēju kontaktu ar Zvārgulīti. Izliecu muguru, iekunkstējos, tiecos dziļāk daktera pirkstos. Zaudēju pilnībā kontroli pār Zvārgulītes ekrānu, kur vīrietis aktīvi darbojās ap aktrisi. Noslīdēju no krēsla, pilnībā daktera rokās. Kad biju atžirgusi, apsēdos uz sola. Viņš turpināja ar saviem pirkstiem vest citās dimensijās. Locījos kā vēdzele, tomēr dakteris mani savaldīja. Kad vēl divreiz biju rimusi, pasniedza spoguli. O, jā! Tagad zobi izskatījās daudz labāk un mirdzēja perlamutra spožumā. Arī sāpošais zobs vairs nesāpēja. Žilbinoši uzsmaidīju un devos prom.