Par ko citu...

Bērnībā dzīvoju laukos.Veļu un drēbes mazgāja pavisam savādāk.Tas bija smags darbs.Arī man bija savi pienākumi.

Vispirms drēbes sašķiroja, tad mērcēja, laikam ziepainā ūdeni, īsti neatceros, nākošajā dienā salika lielos podos un uz plīts vārīja, it īpaši balto veļu un apģērbu.

Tas vēl nebija viss, tad sameta lielās vannas, ielika grumbuļaina koka dēli(nezinu pareizo nosaukumu)un uz tā katru gabalu riktīgi berza.Arī es to esmu darījusi.Tad salika drēbes divos spaiņos , un es ar nēšiem(ja nezin , tad Google ir attēli)nesu uz upīti skalot.

Pat ziemā skalojām upītē.

Veļa un apģērbs bija pasakaini balts, izžuvis brīvi vēja, smaržoja un gulēt uz tāda palaga bija bauda, laikam arī tas veicināja to bērnu dzimstību(smejos)

.....pat vēlāk, savā dzīvē dažreiz vārīju gultas veļu un dvieļus.

Jā, bērnībā laukos bija daudz smaržu nianšu, bet par to citreiz.