Nacionālās makšķerēšanas īpatnības

"...Latvijā vairumā gadījumu makšķerēšana ir tāda "zemāko slāņu" izklaide...", tā savā komentārā raksta personāžs, kuru ērtības labad saukšu par MVF (lūdzu nejaukt ar VVF! ).

Šajā sakarā šodien apspriedos ar savu kolēģi - kaislīgu makšķernieku no "zemākajiem slāņiem". Tā kā vienu no manām izklaidēm - dārzu - MVF vērtē kā vismaz tikpat zemu, tad atļaušos apgalvot, ka mēs šad tad padalamies ar aktualitātēm iz savām zemajām interesēm.

Maza atkāpe.

Manam kolēģim ir draugs - vienīgais man personīgi pazīstamais un vaigā redzētais miljonārs X. Saprotams, ka arī mistera X vislielākā kaislība ir makšķerēšana.

Tā kā miljonārs jau sen atsprindzis no dzīšanās pēc miljoniem, jo esošais bizness un pasīvie ienākumi ļauj dzīvot ar pilnu krūti un bez galvassāpēm, viņš kopā ar draugiem, tostarp manu kolēģi, izvērsuši makšķerēšanu par veselu zinātni un tā faktiski kļuvusi par viņu otro dzīvi. Šad tad esmu bijusi lieciniece viņu apspriedēm par perspektīvajām makšķerēšanas vietām un laikiem, spīguļu, vobleru un visādu citu knibuļu padarīšanām, utt. Misteram X pieder vismaz viena jahta un vismaz 2 laivas, no kurām vismaz viena ir piepūšamā gumijniece, kuras esmu redzējusi fotouzņēmumos. Kopā ar tām viņš ar savu draugu kompāniju 4-6 cilvēku sastāvā dodas copēs. Reizēm tas ir gandrīz vai katru nedēļas nogali, pārsvarā tomēr vismaz x mēnesī.

Ja neskaita Latvijas tūres uz Lubānu, Tirzu, Daugavu u.c., tad ir virziens uz ziemeļiem no Latvijas - Igaunija, Somija, Norvēģija. Ja pa jūru, tad ar jahtu, ja pa sauszemi, tad ar busu un laivām līdzi.

Nu tātad, par tēmu. Pacitēju VMF uzskatus, ka "augstie slāņi" par makšķerēšanai derīgām uzskata tikai vietas, kas ir simtiem km attālumā no Latvijas. Kolēģis mirkli paklusēja, pasmaidīja un noteica: "Zinu pārīti tādu Kaboverdes kuģotāju. Ilgi viņiem skaidroju, ka zivs ir tas, kas peld ūdenī nevis tas, kas peld pa virsu".

Savējie sapratīs.