Kapusvētki

Kā ik gadu. Plkst 13:00 vienos kapos pie tēta, vecmāmiņas un viņas otrā dzīvesbiedra, stundu vēlāk pie vecvecmammas un vecvectēva un vesela lēruma tēva brālēnu, māsīcu, viņu vecāku, dzīvesbiedru, bērnu utt ... atdusas vietā citos kapos kilometrus 10 tālāk. Pirmajos kapos ar mammu esam vienīgie viesi... kā parasti...

Otrajos kapos... arī vienīgie... Un tas jau ir pavisam neparasti. Jo tieši tur ir notikuši lielākie radu saieti ar zālē izklātu Lidijas tantes galdautu un to, ko nu katrs paņēmis līdzi. Es šajos saietos esmu piedalījusies vien agrā bērnībā, kad braucām kopā ar vecmāmiņu. Ilgāku laiku pēc vecmāmiņas aiziešanas kapusvētku saietus sāka apmeklēt tēvs. Neraugoties uz to, ka radu pulciņš paplucis, tēvs joprojām mājās atgriezās nelielā kunga prātā un lustīgs. Kad tēvu pirms 10 gadiem visi radi aizvadīja viņsaulē, kapusvētku radu ballītes sākām apmeklēt mēs ar mammu....

Sazvanījām Lidijas tanti. Viņa apraudajās un atzinās, ka vairs neesot spēkā. Kā nekā 81 gads. Paskaitījām, ka arī pārējiem aptuveni tikpat. Maijas tante pirms gada apglabāja savu meitu. Otra meita... nu labi, lai viņai viss labi... Bērnu bērni - kur nu kurais kurā pasaules malā (es, starp citu, ilgus gadus arī sabiju citos pasaules ceļos).

Maijas tanti tomēr atveda, meitai atbēres...

Vēl daži gadi, un jautri kapusvētki ar radu tusiņiem paliks tikai atmiņās.